Darbs pie Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda (ESIF) bija viens Latvijas prezidentūras primārajiem uzdevumiem. Panāktā vienošanās ar Eiropas Parlamentu (EP) par regulu nodrošināja iespēju pabeigt darbu pie tiesību akta vēl pirms Latvijas prezidentūras beigām. Tas radīs iespēju uzsākt jauno investīciju programmu jau šovasar, stimulējot ekonomisko izaugsmi visā Eiropas Savienībā.
Vēl viena svarīga prioritāte Eiropas Savienībai šobrīd ir Enerģētikas savienība, kurai Latvijas prezidentūra veltīja īpašu uzmanību. Par enerģētiku atbildīgie ministri pieņēma lēmumu par Enerģētikas savienības īstenošanu, īpaši akcentējot nepieciešamību nodrošināt patērētājiem drošu, ilgtspējīgu un cenas ziņā pieņemamu enerģiju, vienlaikus veicinot jaunu investīciju piesaisti. Tāpat ministri apsprieda un analizēja arī citus ar enerģētiku saistītus jautājumus, kā, piemēram, enerģētikas drošības stratēģiju.
Atbilstoši mērķim pilnveidot ES vienoto digitālo tirgu, kas ir vēl viena ES prioritāte, Latvijas prezidentūra digitālos jautājumus izvirzīja kā vienus no vissvarīgākajiem dienaskārtībā un sasniedza nozīmīgus rezultātus šī pusgada laikā. Prezidentūrai izdevās panākt vienošanos starp dalībvalstīm par kopīgu Padomes nostāju datu aizsardzības regulai. Prezidentūra arī panāca provizorisko vienošanos ar Eiropas Parlamentu par viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un atklāta interneta pieejamību. Tāpat prezidentūra panāca vienošanos ar EP par pamata principiem direktīvai par tīklu un informācijas drošību (NIS).
Notikumi ES kaimiņvalstīs pēdējos mēnešos arī bijuši īpašā uzmanības centrā. Maijā notika viens no prezidentūras centrālajiem pasākumiem - Austrumu partnerības samits Rīgā, kurā ES tikās ar Austrumu partneriem. ES attiecību nozīmīgums ar Austrumu partnerības valstīm tika uzsvērts arī vairāk nekā desmit dažādos augsta līmeņa pasākumos, kas veltīti tādām tēmām, kā, piemēram, tirdzniecība, veselība, lauksaimniecība, pilsoniskā sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi, digitālā ekonomika, tieslietu un iekšlietu jautājumi, robežkontrole un citi.
Latvijas prezidentūra arī pievērsa īpašu uzmanību ES-Centrālāzijas stratēģijas atjaunošanai. Šis darbs atspoguļojās ES Padomes secinājumos, kurus apstiprināja Ārlietu Padome 22. jūnijā. Eiropas Ārējās darbības dienests ir aicināts nākt klajā ar priekšlikumiem efektīvai stratēģijas ieviešanai atbilstoši atjaunotās partnerības ar reģionu vajadzībām.
Padome apstiprināja jaunus noteikumus ar mērķi paplašināt pieejamā kapitāla apjomu ilgtermiņa investīcijām, radot jaunu fondu instrumentu – Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi (EIIF). Tāpat ES Padome vienojās ievērojami palielināt priekšfinansējumu jauniešu nodarbinātības iniciatīvai, lai paātrinātu to pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz jauniešu bezdarba mazināšanu.
Vides jautājumos vienošanās ar Eiropas Parlamentu par tirgus stabilitātes rezerves izveidošanu ir svarīgs solis ceļā uz ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas reformu. Prezidentūra arī uzsāka pāreju no tradicionālas biodegvielas uz modernu biodegvielu, kas nozīmē ievērojamus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus.
Transporta jomā prezidentūra veiksmīgi panāca politisko vienošanos ar Eiropas Parlamentu par jauniem noteikumiem, kas veicinās Eiropas dzelzceļu savietojamību un drošību.
Latvijas prezidentūra panāca politisku vienošanos par jauniem noteikumiem kompleksiem ceļojumiem, kas ļaus pielāgot ceļojumu tirgu tā jaunākajām attīstības tendencēm. Tas darīts, lai pašreizējo aizsardzību, ko piemēro tradicionāliem kompleksiem ceļojumiem, paplašinātu un tā aptvertu arī apvienotus atsevišķus ceļojumu pakalpojumus, jo īpaši, tos pārdodot tiešsaistē.
Veselības jomā ES Padome vienojās par tās nostāju sarunās par divu regulu projektiem, kuru mērķis ir modernizēt ES noteikumus medicīnas ierīcēm un in-vitro medicīnas ierīcēm. Tas ļaus nodrošināt augstākā līmeņa aizsardzību Eiropas pacientiem, patērētājiem un veselības jomas profesionāļiem. Jaunie noteikumi arī atļaus drošām, efektīvām un inovatīvām medicīnas ierīcēm nonākt tirgū samērīgos termiņos, padarot tās pieejamas lietotājiem ātrāk.
ES Padome arī vienojās par savu nostāju par bioloģisko lauksaimniecību, kā arī par daudzgadu pārvaldības plāna Baltijas jūras mencas, reņģes un brētliņas krājumiem izveidi. Šī plāna mērķis ir nodrošināt Baltijas jūras zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Tāpat tika panākta politiska vienošanās par izkraušanas pienākumu zvejniecībā, kas ir daļa no ES virzības uz izmetumu pilnīgu novēršanu.
Tika panākta arī vienošanās par digitālo pakalpojumu sadarbspējas programmu Eiropas publiskās administrācijas modernizācijai. Šīs programmas mērķis ir nodrošināt to, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes var brīvi mijiedarboties savstarpēji, kā arī ar pilsoņiem un uzņēmumiem, izmantojot elektronisku datu apmaiņu.
Atbalstot ES centienus rast risinājumu konfliktam Ukrainā un sniedzot palīdzību šai valstij kritiskā situācijā, ES Padome atbalstīja €1,8 miljardu lielu papildu makro-finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
Šajā laikā ES Padome arī ir spērusi soļus uz priekšu cīņā ar korporatīvo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pievienojot saistošu klauzulu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu ES Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvā. Tāpat ir stiprināti noteikumi nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, apstiprinot jaunu tiesību aktu kopumu šajā jomā.
Pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē un Kopenhāgenā, cīņa ar terorismu ir kļuvusi ārkārtīgi svarīga. Kā daļa no centieniem stiprināt ES rīcību cīņā ar terorisma draudiem un atbilstoši Eiropadomes noteiktajām vadlīnijām, prezidentūra organizēja virkni diskusiju par to, kā stiprināt pasākumus cīņai ar terorismu, dažādos Padomes formātos, tostarp ļoti svarīgajā neformālajā ES Iekšlietu ministru sanāksmē Rīgā janvārī. Tālākas diskusijas ministru starpā jūnijā palīdzēja sagatavot debates un lēmumus jūnija Eiropadomē.
Īpašus pūliņus Latvijas prezidentūra veltīja, lai sagatavotu politisku atbildi uz traģiskajiem notikumiem Vidusjūrā, kur vairāki simti bēgļu un patvēruma meklētāju gāja bojā. Kopdarbībā ar ES Augsto pārstāvi, Latvijas prezidentūra sasauca ārkārtas ārlietu un iekšlietu ministru kopīgu tikšanos, lai apspriestu ES rīcības iespējas un migrācijas politiku. Šīm sarunām sekoja ārkārtas Eiropadome, kuras laikā ES valstu un valdību vadītāji sniedza vadlīnijas tālākai rīcībai. Tāpat Latvijas prezidentūra sagatavoja un pēc tam arī atjaunoja migrācijas ceļa karti, kas iesniegta apspriešanai jūnija Eiropadomē.
Gatavojoties ANO klimata sarunām 2015. gada decembrī Parīzē, Padome apstiprināja ES un tās dalībvalstu vienpusējo apņemšanos par iecerēto valsts noteikto ieguldījumu (INDC) emisiju samazināšanā. Šis dokuments apliecina ES apņemšanos turēties pie saistoša mērķa, kas paredz, ka ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam samazinās iekšzemes emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu, atbilstoši 2014. gada oktobra Eiropadomes secinājumiem.
Visbeidzot, kontekstā ar gatavošanos 2015. gada jūlija starptautiskajai konferencei par attīstības sadarbības finansēšanu, Latvijas prezidentūra panāca vienošanos par spēcīgu un vienotu ES nostāju par finanšu un nefinanšu veidiem, kā atbalstīt attīstību, tai skaitā, kolektīvi apņemoties sasniegt oficiālās attīstības sadarbības atbalsta mērķi 0.7% no NKI apmēra, kā arī specifiskākus mērķus visvājāk attīstīto valstu atbalstam.
