Turpmākie pasākumi cīņā pret klimata pārmaiņām

Padome

• apstiprināja Dohas grozījumu un lūdza Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu, lai pieņemtu lēmumu par minētā grozījuma noslēgšanu,
• nolēma parakstīt un apstiprināt nolīgumu ar Islandi par tās dalību saistību izpildē Kioto protokola otrajā saistību periodā,
• lūdza Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu par minēto tekstu, lai pieņemtu lēmumu par tā noslēgšanu.

Vispārīga informācija

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā ir noteikti saistoši emisiju samazināšanas mērķi 37 rūpnieciski attīstītajām valstīm un Eiropas Savienībai tā pirmajā saistību periodā no 2008. līdz 2012. gadam. Kopumā šie mērķi nozīmē emisiju vidējo samazināšanu par 5 % salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 90. gadu līmeni.

Dohas Klimata pārmaiņu konferencē 2012. gada decembrī Kioto protokola 192 līgumslēdzējas puses pieņēma grozījumu, ar ko nosaka otro saistību periodu (no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim) un nosprauž 2015. gadu par beigu termiņu, lai izstrādātu satvaru vispārējam nolīgumam, kas īstenojams no 2020. gada. Dohas grozījums stāsies spēkā, līdzko to būs ratificējušas trīs ceturtdaļas no 192 līgumslēdzējām pusēm.

Eiropas Savienība ir bijusi nozīmīga dalībniece cīņā pret klimata pārmaiņām un ir aktīvi iesaistījusies starptautiskajās sarunās. Limas konference 2014. gada decembrī bija pēdējā no starptautiskajām klimata konferencēm, kas tiek rīkotas starpposmā starp Durbanas konferenci, kurā tika noteiktas pilnvaras – līdz 2015. gadam pabeigt sarunas par vispārēju nolīgumu, un Parīzes konferenci, kurā 2015. gada decembrī vispārējais nolīgums ir jāpieņem.

Kioto protokola Dohas grozījuma ratifikācija veicina ES un tās dalībvalstu uzticamību ANO sarunās par klimatu un ir nozīmīgs ieguldījums globālajos centienos klimata pārmaiņu jomā laikposmā līdz 2020. gadam.