Šajā laikā projekta veidotāji viesojušies visās 28 ES dalībvalstīs, tiekoties ar dažādu profesiju pārstāvjiem – politiķiem, mūziķiem, aktieriem, zinātniekiem un citiem. Īsfilmās atklājas gan šo cilvēku personības, gan katras valsts raksturīgākās iezīmes, gan arī dažādi Raiņa un Aspazijas daiļrades aspekti.
Apliecinājums nebeidzamam radošumam
Projekta #domasspēks noslēdzošajā epizodē rumāņu kalnā kāpējs Horija Kolibešanu (Horia Colibăşanu) lasa fragmentu no Aspazijas dzejoļa “Radošais gars”, kas iekļauts krājumā “Izplesti spārni” (1920). Tas vēlreiz apliecina vienu no projekta centrālajām tēmām – tiekšanos augšup, tuvāk plašajai ideju telpai, kurā mīt nebeidzams radošums un ir iespējams brīvi paust savas domas.
Horija Kolibešanu (Horia Colibăşanu). Foto: Jura Podnieka studija
Horija Kolibešanu ir Rumānijas ievērojamākais augstkalnu alpīnists. Bez papildu skābekļa un šerpu palīdzības viņš ir uzkāpis septiņās no pasaules augstākajām virsotnēm, kas sniedzas vairāk nekā 8000 metru virs jūras līmeņa. To vidū ir Karakoruma kalnu grēdas augstākā virsotne, bīstamā K2, un vairākas Himalaju virsotnes – grūti pieejamā Anapurna un neparedzamā Manaslu. Šogad viņš iecerējis doties ekspedīcijā uz Everestu.
Horija arī veiksmīgi startē tā sauktajos Ironman triatlonos – sacensībās, kas ietver 3,8 km peldējumu, 180 km riteņbraukšanas maršrutu un 42,2 km skrējienu. Dzimtenē viņš pazīstams kā iedvesmojošs lektors, kurš jauniem alpīnistiem, studentiem, žurnālistiem un uzņēmējiem māca par risku, komandas darbu, krīzes vadību un lēmumu pieņemšanu.
Raiņa un Aspazijas ideju eiropeiskums pārsteidz
“Domas ir spēki: ko tu domā, tas tu esi.” (Rainis)
Rainis (Goran Gora) un Aspazija (Eva Ikstena-Strapcāne). Foto: Jura Podnieka studija
Raiņa un Aspazijas 150.jubilejai veltītā projekta #domasspēks mērķis bija atrast tās dzejnieku idejas, kas nav zaudējušas aktualitāti mūsdienās – savest kopā dažādu valstu pārstāvjus ar Raiņa un Aspazijas dzeju, turklāt katru reizi šo tikšanos veidojot citādu, ar kādu odziņu. Projekta noslēgumā tā autori atzīst, ka ir piedzīvojuši daudzus pārsteigumus. No vienas puses, pārsteidzoša izrādījās Eiropa ar tās dažādību un skaistumu. Bet, no otras puses, pārsteidza abu jubilāru ideju eiropeiskums.
“Raiņa un Aspazijas pirms gadsimta rakstītais ir īsteni eiropeisks domasspēks. Satiekot tik dažādus ļaudis ES dalībvalstīs un piedāvājot viņiem citātus, allaž pārliecinājāmies, ka tos atzīst par trāpīgiem, vērtīgiem un atbilstīgiem. Tātad – dzīviem,” saka video projekta režisors Olafs Okonovs.
Viņš stāsta, ka pirms došanās pie citu zemju, valodu un kultūru ļaudīm vispirms pašam ir nācies ielūkoties spogulī, lai saprastu, cik daudz telpas mūsos aizņem Rainis un Aspazija. Viņš atklājis, ka pastāv joku un stereotipu slāņi, bet ir arī pamati – pārsteidzoši daudz ideju, kas pieņemtas par savējām nevis citātu, bet pārliecību veidā.
Režisors Olafs Okonovs, filmējot #domasspēks. Foto: Jura Podnieka studija
Režisors secina, ka Raiņa un Aspazijas idejas latviešos ir krietni nostiprinājušas eiropeisko identitāti: “Apceļojot valstis, uzmanīgi uzlūkojot pilsētas, ļaudis ielās, uzvedību, secinu, ka mums ir stabili, kopīgi pamati, kas veido Eiropas iedzīvotāju kopienu. Un tā atšķiras no citām pasaules daļām. Mēs te esam dažādi, ar savām valodām, mentalitātēm, vēsturi, un tomēr esam tie paši. Eiropieši.”
Savukārt projekta producente Marta Kontiņa atzīst, ka viņu visvairāk pārsteigušas un iedvesmojušas sastaptās personības: “Katrā valstī mums bija tas gods filmēt tiešām izcilniekus savā jomā, kuri visi kā viens bija arī fantastiski cilvēki. Turklāt lielākā daļa no viņiem nebija aktieri un nebija pieraduši atrasties kameru priekšā. Viņiem tas bija izaicinājums, un bija reizes, kad filmēšanas sākumā cilvēki bija satraukušies, bet viss vienmēr notika ļoti draudzīgā atmosfērā.”
Marta Kontiņa sarunā ar Dānijas Kultūras institūta direktoru Mikaelu Mecu-Merku (Michael Metz Mørch). Foto: Jura Podnieka studija
Projektā īpaši nozīmīga loma bija cilvēkiem, kas palīdzēja Raiņa un Aspazijas tekstus tulkot uz visām Eiropas valodām. Tā kā ir paveikts tik apjomīgs darbs, projekta veidotāji cer, ka tuvākajā nākotnē izdosies to apkopot un publicēt vienotā drukātā izdevumā un DVD. Tas būtu vienreizējs materiāls, ko varētu izmantot skolas, muzeji un kultūras iestādes, kā arī Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības latviešu kultūras popularizēšanai ārvalstīs.
#domasspēka tapšana – sarežģīts un piedzīvojumiem bagāts process
Projekta veidotāji atzīst, ka #domasspēks tapa ļoti sarežģītā procesā. Bija nepieciešams skrupulozs koordinēšanas darbs pusgada garumā, jo vienlaikus noritēja vairāki darbības virzieni – tekstu atlase, tulkojumi, personību atrašana ārvalstīs, filmēšana, montāža un gatavo epizožu izplatīšana.
Visvairāk piedzīvojumu saistīti ar braucieniem uz filmēšanas vietām. Nobrauktos kilometrus saskaitīt nav iespējams, jo filmēšanas komanda pārvietojās ar lidmašīnām, prāmjiem, vilcieniem, īrētiem auto un taksometriem. “Iespēju robežās vienmēr centāmies apvienot vairākas valstis uzreiz. Tādēļ nenovērtējams bija nacionālās aviokompānijas airBaltic atbalsts, pateicoties kuram mums nebija jādodas mēnešiem garā ceļojumā ar īrētu auto pa visu Eiropu,” atzīst M.Kontiņa. Filmēšanas komanda ar humoru stāsta, ka viņus tagad var saukt par ekspertiem mašīnu īres, viesnīcu un lētas, bet labas paēšanas jautājumos.
Filmējot #domasspēks epizodi Rumānijā. Foto: Mircea Gherase
Mākslas vārdā filmēšanas grupa brīžiem bijusi gatava arī uz ekstrēmiem izaicinājumiem – kāpt 1500 metru augstā klinšainā kalnā kopā ar alpīnistu Horiju Kolibešanu Rumānijā un līst pa šauru ventilācijas šahtu Berlīnē, lai tiktu pamestā fabrikā, kur vācu grafiti mākslinieks Plotterroboter KEN veidoja savu darbu.
Savukārt Maltā tika filmēta skulptoru ģimene – tēvs un dēls, kuri akmenī izveidoja Raiņa skulptūras skici. Filmēšanas grupai negribējās to atstāt svešumā, un radās plāns akmeni aizvest uz Latviju. Diemžēl drošības kontrolei lidostā šis mākslas darbs nelikās drošs, un to lika atstāt Maltā. Darbinieki gan apsolīja, ka atradīs lidostā godpilnu vietu Raiņa skulptūrai.
Maltas akmenī top Raiņa portrets. Foto: Jura Podnieka studija
Projektu veidoja Jura Podnieka studija, režisors Olafs Okonovs, operatori Aleksandrs Grebņevs, Dainis Juraga, Aigars Sērmukšs un Kaspars Braķis. Raiņa un Aspazijas lomās Latvijā iejutās mūziķis Goran Gora un Latvijas Televīzijas kultūras ziņu vadītāja Eva Ikstena-Strapcāne. Projektu atbalstīja nacionālā aviokompānija airBaltic, Jūrmalas pilsēta, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs un Latvijas Institūts. Projekts #domasspēks bija viens no vērienīgākajiem Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas pasākumiem.
#domasspēks epizodes arī turpmāk būs redzamas Latvijas prezidentūras tīmekļa vietnē EU2015.LV, oficiālajā Youtube kanālā un projekta Facebook lapā. Projekta īsfilmas dažādos sociālajos tīklos līdz šim skatītas jau gandrīz 125 000 reižu.
