Man vienmēr patikusi rosība un prieks, kāds valda mazo putniņu barā. Gribu ticēt, ka arī mans svilpaunieks sagādās kādam prieku un jaukas atmiņas par zaļo un putnu dziesmām bagāto Latviju.

Dievs paņēma māla piku un uztaisīja cilvēku. Senais latvietis starplaikā starp podu veidošanu paņēma māla piku un uztaisīja svilpaunieku, sirdspriekam. Un tā dara vēl šobaltdien! Tradīcija? Jā! Bet arī atgādinājums, ka, lielās un pasaulei nozīmīgās lietas darot, nedrīkst aizmirst par prieku, kas dara cilvēkus laimīgus!

Māja, kur dzīvoju un darbojos ar mālu, atrodas kalna galā. Šeit bieži jūtami vēji, kas pūš no visām četrām debess pusēm, tāpēc maniem svilpauniekiem dabiski veidojusies tik slaida forma ar smailu kaklu - lai putns varētu pretoties stipriem vējiem, pacelties spārnos un aizsniegt tālas zemes.

Katru no saviem svilpauniekiem rotāju ar latviešu ornamentu. To daudzveidība parāda mūsu kultūras bagātību, ko mani svilpaunieki - strazdi - lai aiznes tālu plašajā pasaulē!