Senas latviešu pasakas stāsta par tiem laikiem, kad Dieva dēli jājuši precēt Saules meitas un cilvēki sapratuši zvēru un putnu valodu, kad ezeri lidojuši pa gaisu un trešais tēva dēls gājis pasaulē laimi meklēt. „Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko,” teica vecais ķēniņš un iedeva viņam burvju svilpīti...

Senos laikos latvieši svilpauniekus lietojuši, lai pavasarī no sētām un laukiem aizdzītu sliktos putnus un sasauktu labos, kas palīdzētu tikt pie bagātīgākas ražas rudenī. Lai Tev ar svilpaunieka dziesmu izdodas aizdzīt visas raizes un sasaukt veiksmi un prieku ne tikai pavasarī, bet arī katru dienu visa gada garumā!

"Cilvēkiem tik ļoti patīk atrasties tuvu putniem tāpēc, ka tā viņi atceras sevi paradīzē," skan mākslinieka Kurta Fridrihsona skaistā doma. Jaunais putna īpašniek! Esi laimīgs ar manu putnu kabatā!

Esmu īstens rīdzinieks. Paskaties uz Rīgas baznīcu torņiem! Saules apspīdēti, smailajos torņos lepni sēž gaiļi. Mani lielie brāļi ir no zelta un vara, bet es - no māla. Iesvilpo mani, un Tu uzreiz atcerēsies Rīgu.