Latviskās dvēseles raksti ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē redzami 26 tērpi no Tautas tērpu centra Senā klēts, kā arī eksponāti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti, latviešu rakstu zīmes un tās skaidrojoši teksti.
Izstādes audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Caur to izstādes apmeklētājiem ir iespēja izdzīvot Dziesmu svētku kopdziedāšanu, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā.
Izstāde "Latviskās dvēseles raksti". Foto: Reinis Oliņš, Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Kultūras ministre Dace Melbārde izstādes atklāšanā uzsvēra, ka šī ekspozīcija apliecina latviešu kultūras piederību indoeiropiešu kultūras mantojumam un mijiedarbību ar citām tautām, kā arī aicina domāt par seno rakstu zīmju un tautastērpu pielietojamību mūsdienās. Viņa pauda gandarījumu, ka latviešu tautas tērps piedzīvo renesansi, vienlaikus atzīstot, ka ir ļoti svarīgi, lai līdz ar tā valkāšanu cilvēki mūsdienās meklētu skaidrojumu tērpa detaļām un ornamentiem.
Savukārt izstādes mākslinieks Jurģis Krāsons skaidroja, ka viena no izstādes vadlīnijām ir iespēja izstādīt skaņu. Telpā dzirdama gan vientuļa balss – veltījums arhaiskajam komponistam, kurš pirmais savulaik dungoja tautasdziesmu, gan to atbalsojošs Dziesmu svētku koris – dziedošie “visi, kas kopumā ir kā viens vesels”. Viņš pauda īpašu pateicību tiem tautas daiļamata meistariem, kas ar savām rokām darinājuši izstādē redzamos tērpus, kā arī uzsvēra bagātīgo informācijas klāstu un seno latviešu zināšanu mantojumu, ko vārdos ietērpis izstādes satura koncepta autors Valdis Celms.
No kreisās: izstādes saturiskās koncepcijas autors Valdis Celms un mākslinieks Jurģis Krāsons. Foto: Reinis Oliņš, Latvijas Nacionālais kultūras centrs
„Šī gada martā un aprīlī izstāde bija apskatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, maijā un jūnijā – Latvijas kultūras dienu programmā Neimisteres Abatijā Luksemburgā. Kopumā izstādi apmeklējuši jau 3000 interesentu. Esam patiesi gandarīti par kuplo apmeklētāju skaitu un atzinīgajiem vārdiem no sadarbības partneru un izstādes viesu puses. Tagad ekspozīciju esam atveduši mājās, kur to izrādīt būs vēl lielāks prieks un vēl lielāka atbildība,” stāsta projekta vadītāja Linda Rubena. Viņa arī pauž cerību, ka šī izstāde varētu kļūt par pamatu pastāvīgai ekspozīcijai kādā jaunā – latviešu tradicionālajai kultūrai un Dziesmu svētkiem veltītā – muzejā.
Savukārt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere uzsver: „Šī unikālā izstāde piedāvā jaunu skatījumu uz Latvijas un latviešu tautas veidošanos, tradīcijām un folkloru, sākot pētīt rakstu un zīmju nozīmi latviešu dzīvē. Izstādes veidotāji spējuši rast mākslinieciski jaunus risinājumus, lai aizraujošā un izglītojošā veidā izstādes apmeklētājiem pavēstītu par latviešu tautai būtiskām vērtībām un pasaules redzējumu.”
Izstāde "Latviskās dvēseles raksti". Foto: Reinis Oliņš, Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Izstādi Latviskās dvēseles raksti veidojis Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Izstāde ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā, kuras pamatvērtības ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Šajā ekspozīcijā atklājas arī viena no programmas tematiskajām līnijām – Dziesmu un deju svētku tradīcija.
