Darba pēctecība un resursu efektīva izmantošana – tie ir būtiskākie iemesli, kāpēc ES Padome ieviesusi trio prezidentūras. Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Katrs trio grupas loceklis pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu.
Trio prezidentūras atklāšana Jūrmalā 2014.gada 1.jūlijā. No kreisās: Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka
Roku rokā: Itālija – Latvija – Luksemburga
Mūsu trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai 2015.gada pirmajā pusgadā seko Latvija, bet 2015.gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.
Visas trīs valstis izstrādājušas kopēju trio prezidentūras 18 mēnešu darba programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem ES Padome pievērsīsies šo prezidentūru laikā. Programma sastāv no divām daļām – pirmajā daļā izklāstīts stratēģiskais ietvars, kas saistīts ar ilgāka termiņa mērķiem, kas būs aktuāli arī nākamo trīs prezidentūru (Nīderlande – Slovākija – Malta) laikā. Savukārt, otrajā daļā apskatīti konkrēti jautājumi, ar kuriem strādās tieši Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio.
Galvenais mūsu trio valstu mērķis - pilnībā pārvarēt ekonomisko un finanšu krīzi, veicināt ES izaugsmi, stiprināt ES spēju nodrošināt vairāk darbvietu un izmantot digitālās iespējas, aizsargāt pamattiesības un pilnā mērā pildīt savus uzdevumus strauji mainīgajā pasaulē.
TRIO prezidentūras prioritātes:
- finanšu stabilitāte – ekonomikas un finanšu jautājumu risināšana, lai nodrošinātu veselīgu makroekonomisko vidi;
- ES izaugsme – ES konkurētspējas veicināšana, Eiropas rūpniecības politikas spēcināšana, darbs pie vienotā tirgus izveides pabeigšanas, rūpniecības un ārējās tirdzniecības stiprināšanas;
- nodarbinātība – jaunas darbavietas (sevišķi jauniešu vidū), cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību;
- digitālā dienaskārtība – digitālās vides radīto priekšrocību izmantošana, darbs pie Vienotā digitālā tirgus attīstības;
- ES globālās lomas stiprināšana – atbalsts ekonomiskajām, sociālajām un politiskajām reformām, īpašu uzmanību veltot ne vien dienvidu, bet arī austrumu kaimiņiem. Tāpat akcents arī uz tirdzniecības politikas nozīmi.
Lasiet pilno Trio darba programmu
Kopējas trio prezidentūras ES Padomē ieviestas no 2009.gada, un prezidējošo valstu secība šobrīd apstiprināta līdz 2020. gada pirmajam pusgadam. Tad arī visas ES dalībvalstis, izņemot jaunāko dalībvalsti Horvātiju, būs vienu reizi pildījušas prezidentūras pienākumus.
Rotējošo prezidentūru secība
| Īrija | 2013.gada 1.puse |
| Lietuva | 2013.gada 2.puse |
| Grieķija | 2014.gada 1.puse |
| Itālija | 2014.gada 2.puse |
| Latvija | 2015.gada 1.puse |
| Luksemburga | 2015.gada 2.puse |
| Nīderlande | 2016.gada 1.puse |
| Slovākija | 2016.gada 2.puse |
| Malta | 2017.gada 1.puse |
Katrā trio visbiežāk iekļauta viena no jaunajām dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. vai 2007.gadā, tāpat trio grupas izvēlē vērā tiek ņemts valsts lielums un ģeogrāfiskā atrašanās vieta, lai katra trio grupa reprezentētu ES dalībvalstu dažādību.
Itālijas – Latvijas - Luksemburgas trio darbu sācis laikā, kad notiek pāreja no viena likumdošanas cikla uz otru. 2014. gada jūlijā darbu sāka jaunievēlētais Eiropas Parlaments, 2014.gada beigās arī jaunā Eiropas Komisija, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs.
Trio darba programma ir pamats katras prezidējošās valsts sešu mēnešu programmas sagatavošanai.