2015.gada 9.jūnijā Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) Padomes vārdā apstiprināja kompromisa vienošanos par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI), kura mērķis ir ekonomikas sekmēšana.
2015.gada 28.maijā panāktais kompromiss ar Eiropas Parlamentu paver ceļu jaunām investīcijām, sākot ar 2015.gada vidu.
«Pašreizējā ekonomikas situācijā ir skaidri redzama vajadzība veicināt investīcijas,» teica Jānis Reirs, Latvijas finanšu ministrs un Padomes priekšsēdētājs. «Ar uzlabotu riska uzņemšanas spēju šis jaunais fonds radīs apstākļus, kas nepieciešami privātā sektora iesaistei.»
EFSI ir paredzēts, lai veicinātu privāto ieguldītāju līdzdalību plaša diapazona jaunu investīciju projektos. Uzņemoties daļu riska ar pirmās kārtas zaudējumu principu, ir sagaidāms, ka galīgā ieguldījuma multiplikatora efekts būs 1:15. Šādi līdzekļi ļaus piesaistīt papildu ieguldījumus vairāk nekā 300 miljardu eiro apmērā, kas jāmobilizē nākošajā trīs gadu investīciju periodā.
Fondu veidos garantijas no ES budžeta 16 miljardu eiro apmērā un 5 miljardi eiro no Eiropas Investīciju bankas (EIB). Lai sekmētu potenciālo garantiju izmaksu maksājumus, tiks izveidota nodrošinājuma rezerve, lai pakāpeniski sasniegtu 8 miljardus eiro (t.i. 50% no kopējā ES garantiju apjoma).
EFSI tiks izveidots EIB ietvaros ar vienošanos starp EIB un Eiropas Komisiju. Tas sākumā darbosies četru gadu investīciju periodā.
Fonds sniegs atbalstu dažādāko jomu projektiem, transporta, enerģētikas un platjoslas infrastruktūras, izglītības, veselības aprūpes, pētniecības un riska finansējumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tā mērķis būs sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgi projekti bez iepriekšējas sadales konkrētam nozarēm vai reģioniem, īpašu uzmanību veltot tirgus nepilnību novēršanai. EFSI papildinās jau esošās ES programmas un standarta EIB darbības.
Pirms sākotnējā investīciju perioda beigām, Komisija veiks neatkarīgu novērtējumu, kurā izvērtēs, vai EFSI ir sasniedzis noteiktos mērķus. Balstoties uz ziņojuma secinājumiem, Eiropas Komisija attiecīgi iesniegs priekšlikumu par jauna investīciju perioda noteikšanu, fonda pārstrukturizāciju vai tā darbības izbeigšanu.
ES finansējums nāks no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pārceltajām dotācijām (transporta, enerģētikas un digitālajos tīklos) un programmas Apvārsnis 2020 (pētniecības un inovācijas), kā arī no ES ikgadējā budžeta neizmantotajām rezervēm. Padome un Parlaments arī vienojās palielināt finansējuma daļu, kas nāk no neizmantotajām rezervēm (salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumā noteikto apjomu), lai samazinātu iemaksas no programmas Apvārsnis 2020 un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.
Panāktā vienošanās par finansējumu:
Papildus tam, tika panākta arī vienošanās par 500 miljonu eiro pārcelšanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta finanšu instrumentiem uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta dotācijām.
EFSI regula paredz divu līmeņu pārvaldības struktūru.
Valde noteiks visaptverošu stratēģiju, investīciju politiku un fonda riska profilu. Lai nodrošinātu valdes objektīvumu un izvairītos no politiskās ietekmes projektu izvēles procesā, valdes locekļi pārstāvēs tikai Eiropas Komisiju un EIB. Valdes locekļu skaita proporcija atspoguļos institūciju skaidras naudas vai garantiju ieguldījumu apjomu. Valde lēmumus pieņems vienbalsīgi. Tā regulāri konsultēsies ar ieinteresētajām pusēm.
Neatkarīga investīciju komiteja izvēlēsies projektus, kuri saņems ESFI atbalstu. Komiteja atskaitīsies valdei, un tajā būs astoņi neatkarīgi eksperti un rīkotājdirektors, kurš būs atbildīgs par EFSI ikdienas vadību un investīciju komitejas tikšanos sagatavošanu un vadīšanu. Komiteja pieņems lēmumus ar balsu vienkāršu vairākumu. Jebkuram EFSI atbalstītajam projektam būs jāsaņem arī EIB atbalsts.
Dalībvalstis EFSI var veikt ieguldījumus ar garantijām vai skaidrā naudā, tikmēr trešās puses var veikt ieguldījumus tikai skaidrā naudā. Tomēr investīcijas nenodrošinās nekādu ietekmi fonda pārvaldībā.
Trešās puses, tostarp dalībvalstu attīstības veicināšanas bankas, varēs līdzfinansēt kopā ar ESIF vai nu atsevišķus projektus, vai piešķirt līdzfinansējumu investīciju platformām.
Regula nosaka Eiropas Neatkarīgās investīciju konsultāciju grupas (European investment advisory hub) izveidi, lai nodrošinātu konsultācijas par projektu identificēšanu, sagatavošanu un attīstīšanu ES. Regula nosaka arī Eiropas Investīciju projektu portāla (European investment project portal) izveidi, lai veicinātu investoru zināšanas par esošajiem un nākotnes projektiem.
Vienošanās ar Parlamentu tika pieņemta trialoga laikā Briselē 27. un 28.maijā, pēdējais trialoga apstiprinājums notika 4.jūnijā. Laikā no 2015.gada 23.aprīļa Padomes un Parlamenta pārstāvji tikās deviņos trialogos, pēc tam kad martā un aprīlī puses bija vienojušās par savām sarunu pozīcijām.
ESFI regula tiks iesniegta Eiropas Parlamentā balsojumam pirmajā lasījumā, kas paredzēts 24.jūnijā, un Padomei galīgā lēmuma pieņemšanai. Regulas parakstīšana plānota līdz jūnija beigām, kas ļautu tai stāties spēkā 2015.gada jūlija sākumā. Pirmās EFSI darbības varētu tikt apstiprinātas jau septembra vidū.
