Padome 2015.gada 11.jūnijā panāca vispārēju pieeju par ierosinātajām tehniskajām prasībām attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem. Nākotnē šādus tehniskos standartus izstrādāsIekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas Komiteja (CESNI). Tiks automātiski piemērota CESNI izstrādāto standartu atjauninātā versija.
Ar reformu tiks vienkāršotas un paātrinātas procedūras, jo īpaši, lai standartus pielāgotu tehniskajam progresam. Tam vajadzētu nodrošināt augsta līmeņa drošību un veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās. Jaunais regulējums nodrošinās juridisko noteiktību un būs vieglāk izmantojams dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Paši standarti ar apspriežamo priekšlikumu grozīti netiek.
Salīdzinājumā ar sauszemes transporta veidiem iekšzemes ūdensceļu transports ir energoefektīvs, drošs un kluss, un tas tikpat kā nav saistīts ar sastrēgumiem. Ierosinātā direktīva ir viens no pasākumiem, kuru mērķis ir labāk izmantot Eiropas upes un kanālus un it īpaši tiem piesaistīt vairāk kravu pārvadājumu (NAIADES II tiesību aktu kopums).
Pašlaik ES darbojas divi dažādi iekšzemes kuģošanas sertifikāti: ES sertifikāts un Reinas sertifikāts. Divu sertifikātu sistēma būs spēkā arī turpmāk, taču daudz vieglāk kļūs saglabāt līdzvērtīgumu starp tām.
Jaunā komiteja CESNI tika izveidota Reinas kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) aizbildnībā 3.jūnijā. Tā būs atvērta ekspertiem no visām ES dalībvalstīm. Vienlaikus tā varēs izmantot pieredzi, ko CCNR gadu gaitā ir uzkrājusi tehnisko prasību izstrādes un atjaunināšanas jomā.
Ierosinātā direktīva būs piemērojama tikai dalībvalstīs, kurās iekšzemes kuģošana tiek izmantota būtiskā apjomā. Dalībvalstis, kurām nav pienākuma to īstenot, ir šādas: Dānija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Kipra, Latvija, Malta, Portugāle, Slovēnija un Somija.
Tiesību akta projektam, kurā ir pārskatīta no 2006.gada spēkā esošā direktīva, ir jāsaņem apstiprinājums gan no Padomes, gan no Eiropas Parlamenta. Parlaments savu atzinumu pirmajā lasījumā pieņēma 2014.gada aprīlī.
