2015.gada 13.maijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Patstāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) atbalstīja neoficiālo vienošanos starp Eiropas Savienības Padomi (Padome) un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem par lēmumu attiecībā uz tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.
Konsolidēto tekstu pārskatīs jurists lingvists, un pēc tam tas tiks oficiāli apstiprinās vienā no nākamajām Padomes sanāksmēm.
Minētais lēmums, kura rezultāts ievieš pasākumus, lai risinātu nesabalansēto piedāvājumu-pieprasījumu ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), kas radies kopš 2009.gada uzkrātais emisiju kvotu pārpalikums, ir nozīmīgs solis cīņā pret klimata pārmaiņām, un tas pavērs ceļu tālākai ES ETS reformai.
''Esmu gandarīts, ka vienošanās ir panākta un Patstāvīgo pārstāvju komiteja to šodien ir atbalstījusi,'' norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, ''tirgus stabilitātes rezerves izveide, lai uzlabotu pašreizējo oglekļa tirgu ES, ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm. Šis viennozīmīgi ir liels panākums.''
2013.gadā emisiju kvotu pārpalikums sasniedza apmēram 2,1 miljardu kvotu apjomu, tas ir daļēji ekonomiskās krīzes rezultāta, un tas ir būtiski samazinājis kvotu cenu tirgū. Turklāt tiek lēsts, ka strukturālais pārpalikums sistēmā saglabāsies līdz pat 2020.gadam un vēl ilgāk.
Minētais lēmum ierosina automātiski no tirgus izņemt noteiktu daļu EU ETS kvotu, tās ieskaitot rezervē, ja kopējais apritē esošais kvotu skaits pārsniedz noteikto kvotu robežvērtību. Pretējā gadījumā kvotas tiks atgrieztas tirgū.
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzes emisijas ekonomiski efektīvā veidā.
ES ETS pamatā ir tā dēvētā emisiju ierobežošanas un tirdzniecības pieeja – katru gadu ES nosaka ierobežojumu (maksimālo apjomu) kopējām emisijām, ko rada lielie siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotāji, kā arī energoietilpīgās rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi un komerciālās aviosabiedrības, uz kurām attiecas ES ETS.
Šo ierobežojumu ietvaros uzņēmumi pēc vajadzības var pirkt un pārdot emisijas kvotas. Katra kvota tās turētājam dod tiesības emitēt vienu tonnu CO2, kas ir galvenā siltumnīcefekta gāze, vai līdzvērtīgu citas siltumnīcefekta gāzes daudzumu.
No 2013.gada līdz 2020.gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74% un no 2021.gada – par 2,2%, atspoguļojot ES jauno siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi 2030.gadam.
Kopumā ES ETS attiecas uz apmēram 45% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma. Latvijā sistēma attiecas uz 67 iekārtās, kas 2013.gadā emitēja apmēram 24% no kopējām valsts emisijām.
Komisija savu priekšlikumu iesniedza Padomei 2014.gada janvārī kopā ar paziņojumu "Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020.gada līdz 2030.gadam".
Savos oktobra secinājumos Eiropadome vienojās par ES klimata un enerģētikas politikas satvaru līdz 2030.gadam un apstiprināja saistošu ES mērķi – līdz 2030.gadam iekšēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.
Saistībā ar ETS Eiropadome paziņoja, ka labi funkcionējoša, reformēta emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ar instrumentu tirgus stabilizēšanai būs Eiropas galvenais instruments, lai sasniegtu šo mērķi, un deva vairākus turpmākus norādījumus, tostarp par bezmaksas kvotu piešķiršanu un spēkā esošo pasākumu turpināšanu pēc 2020.gada, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi.
Sarunas starp ES un Eiropas Parlamentu sākās 2015.gada 30.maijā, kad notika pirmās neformālās trīspusējās sarunas, un turpinājās 2015.gada 5.maijā ar sarunu otro ciklu, kuru laikā tika panākta vienošanās par kopēju kompromisa paketi.
