Gatavošanās pārejai uz modernajām biodegvielām

Ar ierosināto tiesību aktu groza 2009. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvu un Degvielas kvalitātes direktīvu (ILUC).

Šī vienošanās ir rezultāts sarunām, kas 2015. gada martā notika starp Padomi, kuru pārstāvēja prezidentvalsts Latvija, un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.

Priekšlikuma mērķis

Ierosinātās direktīvas galvenais mērķis ir sākt pāreju no tradicionālām biodegvielām uz biodegvielām, kas sniedz ievērojamus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus ("modernās"/otrās paaudzes biodegvielas). Ar to izveido arī skaidru tiesisko regulējumu biodegvielu ražošanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību esošajām investīcijām nozarē.

Ar Degvielas kvalitātes direktīvu tika ieviests obligāts mērķis – līdz 2020. gadam samazināt autotransportā lietoto degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāti par 6 %.

Ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu tika izvirzīti obligāti mērķi – arī līdz 2020. gadam – panākt kopējo atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ES 20 % apmērā un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē 10 % apmērā.

Komisijai saskaņā ar abām minētajām direktīvām bija jāpārskata netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un jāapsver pasākumi, kādus iespējams veikt, lai to samazinātu.

Ar ko atšķiras tradicionālās/pirmās paaudzes biodegvielas no modernajām biodegvielām?

Tradicionālās biodegvielas tiek ražotas no tādiem pārtikas kultūraugiem, kas satur cukuru, cieti un augu eļļas. Tās ražo no izejvielām, kuru iegūšanai izmanto zemi un kuras var izmantot arī pārtikas un barības ražošanai.

Modernās biodegvielas tiek ražotas no izejvielām, kas nav tieši konkurenti pārtikas un barības kultūraugiem, piemēram, no atkritumiem un lauksaimniecības atliekām.

Kāda ir saikne starp biodegvielām un netiešu zemes izmantošanas maiņu (ILUC)?

Ja biodegvielas tiek ražotas, izmantojot pašreizējo lauksaimniecības zemi, tas var izraisīt "ķēdes reakciju", proti, tā kā pieprasījums pēc pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem saglabājas, kāds pārtiku un dzīvnieku barību var sākt ražot kaut kur citur, piemēram, pārveidojot mežus par lauksaimniecības zemi. Tas savukārt palielinātu CO2 emisijas un tādējādi neļautu gūt labumu, ko dotu biodegvielu izmantošana.

Priekšlikuma galvenie elementi

• Netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju ierobežošana, nosakot, ka tradicionālo biodegvielu, tostarp no enerģētiskām lauksaimniecības kultūrām ražotu biodegvielu, ieguldījums Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķu sasniegšanā attiecībā uz enerģijas galapatēriņu transportā 2020. gadā, nedrīkst pārsniegt 7 % robežvērtību. Dalībvalstīm ir iespēja noteikt zemāku robežlielumu.
• Pāreju uz modernajām biodegvielām veicina, piedāvājot stimulus, ar ko dalībvalstis tiek aicinātas sekmēt biodegvielu izmantošanu un ar ko tām izvirza prasību noteikt valsts mērķus attiecībā uz šīm biodegvielām. Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem iemesliem, var noteikt zemākus mērķrādītājus (atsauces vērtība 0,5 procentpunkti no 10 % mērķa attiecībā uz atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē).
• Divkārša atsevišķu izejvielu uzskaite modernajām biodegvielām (iekļauta IX pielikumā) attiecībā pret Atjaunojamo energoresursu direktīvas noteikto 10 % mērķi.
• Ziņošana par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, ko rada biodegvielas izmantošana, kas jāveic degvielas piegādātājiem un Komisijai.

Komisijai ir arī pienākums vēlākais līdz 2017. gada beigām iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir novērtēts, cik efektīvi ir ar šo direktīvu ieviestie pasākumi, un kurā, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, apsvērtas iespējas iekļaut netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju faktorus esošajos ilgtspējības kritērijos.

Turpmākie pasākumi

Pēc balsojuma Eiropas Parlamentā teksta galīgo redakciju izskatīs juristi lingvisti un pēc tam Padome to oficiāli pieņems, iespējams, vēl Latvijas prezidentūras laikā. Direktīva stāsies spēkā 2017. gadā.