Ziņas

Preču zīmju sistēmas reforma – prezidentvalsts panāk pagaidu vienošanos

Foto: EU2015.LV
2015. gads 21. aprīlis

Pēc intensīvām sarunām prezidentvalsts Latvija 2015.gada 21.aprīlī panāca pagaidu vienošanos ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem par Eiropas preču zīmju sistēmas reformu. Vienošanās ir jāapstiprina Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejai.  

Preču zīmju sistēmas reforma – uzņēmumiem labāki nosacījumi

Reformējot pašreizējo sistēmu, tiks uzlaboti nosacījumi, kas uzņēmumiem ļaus ieviest jauninājumus un gūt labumu no efektīvākas preču zīmju aizsardzības pret viltošanu, tostarp viltotām tranzītprecēm ES teritorijā.  . 

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sniedza šādus komentārus: "Esmu lepns, ka Latvijas prezidentūras laikā var politiskā līmenī nolemt modernizēt ES preču zīmju sistēmu, balstoties uz kopīgiem centieniem, ko īstenojušas iepriekšējās prezidentvalstis un ES iestādes. Mūsu rīcības pamatā bija vajadzība panākt, lai reformas galvenais jautājums būtu gala lietotāju intereses. Minētie uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie, pieprasa skaidrāku, saskaņotāku un cenu ziņā pieejamāku reģistrēšanas sistēmu sava inovatīvā rūpnieciskā īpašuma pārvaldībai un aizsardzībai."

Lētāks, vienkāršāks un pieejamāks process

Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir arī sekmēt inovāciju un ekonomikas izaugsmi, panākot, ka preču zīmju reģistrēšanas sistēmas visā Eiropas Savienībā ir uzņēmumiem pieejamākas un darbojas efektīvāksamazinot izmaksas, vienkāršojot un paātrinot procesu, kā arī nodrošinot lielāku paredzamību un juridisko noteiktību.  

Tas arī uzlabos sadarbību starp Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (ITSB), kas Eiropas Savienības līmenī atbild par preču zīmju reģistrēšanu un pārvaldīšanu, un valstu birojiem.  

Saskaņā ar vienošanos jaunajā sistēmā iekļaus vairākus politiskus principus, tostarp šādus elementus:

  • jauna struktūra ar mazākām nodevām, kas jāmaksā preču zīmju iesniedzējiem un īpašniekiem; šādu samazināšanu pamato vajadzība panākt, lai sistēma būtu lietotājiem pieejamāka, un līdzsvarot ITSB budžetu, kurā gadu gaitā veidojas ievērojami līdzekļu pārpalikumi;
  • kompensācijas mehānisma izveide, lai segtu izdevumus, kas valstu rūpnieciskā īpašuma birojiem rodas, īstenojot procedūras, kurās iesaistītas ES preču zīmes. 5% no ITSB gada ieņēmumiem ir paredzēti kompensācijas mehānismam, paredzot iespēju palielināt šo summu vēl par 5%, ja ir izveidojies ievērojams budžeta pārpalikums;
  • ciešāka sadarbība starp valstu birojiem un ITSB projektos, ar ko veicina prakses un instrumentu konverģenci preču zīmju un dizainparaugu jomā. Finansējuma maksimālais apjoms sadarbības projektiem ir 15% no ITSB gada ieņēmumiem;
  • pārvaldības struktūras uzlabošana un pareizu finanšu procedūru ieviešana ITSB;
  • ITSB pārsaukšana par "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju";
  • iedarbīgu un ātru administratīvu procedūru īstenošana valstu birojos preču zīmju atsaukšanai vai pasludināšanai par nederīgām;
  • preču un pakalpojumu apzīmējumu un klasifikācijas pielāgošana, lai nodrošinātu atbilstību jaunākajai ES judikatūrai, saskaņā ar starptautisko klasifikāciju, kas noteikta ar Nicas līgumu.

Pamatinformācija

Saistībā ar Kopienas preču zīmēm ir izveidota autonoma sistēma vienotu tiesību reģistrēšanai, kurām ir vienāds spēks visā ES. Preču zīme ir paredzēta tam, lai atšķirtu uzņēmuma preces un pakalpojumus. Ar zīmes palīdzību uzņēmums var piesaistīt un saglabāt klientu lojalitāti, radīt vērtību un panākt izaugsmi. Zīme darbojas kā inovācijas dzinējspēks, un tai ir labvēlīga ietekme uz nodarbinātību.

Sistēma tika izstrādāta tā, lai tā pastāvētu līdztekus valstu preču zīmju sistēmām, kas joprojām ir nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kuri nevēlas, lai viņu preču zīmes būtu aizsargātas ES līmenī. 

Pieredze, kas gūta kopš Kopienas preču zīmju sistēmas ieviešanas, liecina, ka uzņēmumi no Savienības un no trešām valstīm ir akceptējuši sistēmu, kura ir kļuvusi par veiksmīgu un dzīvotspējīgu papildu iespēju preču zīmju aizsardzībai.

Gadu gaitā ir pastāvīgi palielinājusies preču zīmju komercvērtība un to skaits. ITSB, kas sāka darboties 1996. gadā, tagad katru gadu reģistrē aptuveni 100 000 Kopienas preču zīmju un 75 000 dizainparaugu. Līdz ar ITSB attīstību ieinteresētās personas aizvien vairāk cer sagaidīt racionālākas un kvalitatīvas preču zīmju reģistrēšanas sistēmas, kas būtu saskaņotākas, publiski pieejamas un tehnoloģiskā ziņā mūsdienīgas.  

Tādēļ ITSB izveide ir bijusi ļoti veiksmīga, un tā ir ievērojami palīdzējusi stiprināt ES konkurētspēju. ITSB atrodas Alikantē (Spānijā).

Komisija savus reformas priekšlikumus iesniedza 2013. gada aprīlī.

Sazināties
Jānis Rungulis
Preses sekretārs COREPER I jautājumos