Saistītie notikumi
Politiskā tikšanās
20. aprīlis, 18:42
Austrumu partnerības samits
Tā paredz par vēl ciešāku ES sadarbību ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka „Rīgas samits apliecināja ES vēlmi un gatavību turpināt veidot stratēģiski nozīmīgas attiecības ar Austrumu partnerības valstīm."
L.Straujuma pievērsa uzmanību tam, ka „ES dalībvalstis ar vislielāko nopietnību veido dialogu ar katru no Austrumu partnerības valstīm, ņemot vērā katras valsts specifiku un deklarētas vēlmes sadarbībā ar ES."
Ministru prezidente atzinīgi novērtē to, ka Rīgas samita deklarācijā uzsvērts ES atbalsts visu Austrumu partnerības valstu teritoriālajai integritātei, neatkarībai un suverenitātei.
Pēc Ministru prezidentes teiktā, ļoti būtisks faktors līdztekus politisko attiecību ietvaram ir ekonomisko, tirdzniecības un cilvēku kontaktu un sadarbības veicināšanai. „Noteikti Rīgas samits ir vērtējams kā svarīgs notikums Latvijas un Eiropas notikumu kartē. Esmu pārliecināta, ka šodien samitā pārrunātais iezīmēs AP politikas attīstības virzienus tuvākajiem gadiem, sekmējot stabilitātes, drošības, labklājības un demokrātijas nostiprināšanos AP reģionā."
Ministru prezidente atzinīgi novērtēja bezvīzu režīmu ar vienu no partnervalstīm – Moldovu, kā arī apsveica Gruziju un Ukrainu ar aktīvu darbu pie prasību izpildes, lai jau gada beigās EK varētu sniegt pozitīvu vērtējumu un tad varētu pieņemt lēmumu par bezvīzu režīmu.
Latvijas valdības vadītāja uzsvēra, ka „šajās dienās Latvijas galvaspilsētā Rīgā viesojās ne tikai ES valstu un valdību vadītāji, bet arī Austrumu partnerības valstu NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, plašsaziņas līdzekļi un uzņēmēji. Diskusijām un daudzu līmeņu sarunām bagātās dienas, visi šie cilvēku kontakti ir milzīgs ieguldījums Eiropas un Austrumu partnerības valstu tautu nākotnē un cilvēku labklājībā."
„Rīgas samits skaidri parādīja," sacīja L.Straujuma, ka „virzāmies uz arvien lielāku mobilitāti, reformu un cilvēku kontaktu veicināšanu, institūciju un labas pārvaldības stiprināšanu, ekonomisko sadarbību, reģionālās infrastruktūras attīstību. Asociācijas līgumu nozīme tālākā reformu procesā ar Gruziju, Moldovu, Ukrainu, vienošanās par jaunu divpusējo līguma ietvaru ar Armēniju, plānotais darbs pie jauna, padziļināta līguma ar Azerbaidžānu un attiecību aktivizēšana ar Baltkrieviju apliecina – stabili un strauji virzāmies uz priekšu savā sadarbībā ar šīm valstīm."
Preses konferences noslēgumā L.Straujuma atzīmēja: „Kopš Viļņas samita sasniegts nozīmīgs progress kā divpusējā, tā daudzpusējā jomā. 2015. gada 22. maijs un Rīgas samits ir jauna iespēja mums visiem kopā – ES un Austrumu partnerības valstīm – radīt apstākļus labākai mūsu iedzīvotāju dzīvei. Tas ir sadarbības tilts, kas vairo savstarpējo izpratni, kas tuvina cilvēkus, kas veicina izaugsmi."
