2015. gada 19. jūnijā Padome vienojās par nostāju sarunās attiecībā uz strukturālajiem pasākumiem ES banku noturības uzlabošanai.
Pamatojoties uz šīm pilnvarām, nākamā prezidentvalsts Luksemburga uzsāks sarunas ar Eiropas Parlamentu, tiklīdz tas būs pieņēmis savu nostāju.
Šī priekšlikuma mērķis ir stiprināt finanšu stabilitāti, aizsargājot ES lielāko un strukturāli sarežģītāko banku noguldījumu pieņemšanas darījumus no potenciāli riskantām tirdzniecības darbībām.
Ierosinātā regula attiektos tikai uz tām bankām, kuras vai nu uzskata par globāli sistēmiski svarīgām, vai kuras pārsniedz konkrētas robežvērtības attiecībā uz tirdzniecības darbību vai absolūto apjomu. Neraugoties uz nesenajām regulatīvajām reformām banku nozarē, šīs kredītiestādes un grupas aizvien ir pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots, pārāk lielas, lai tiktu glābtas, un pārāk strukturāli sarežģītas, lai tās pārvaldītu, uzraudzītu un noregulētu.
Ar regulas projektu ir paredzēts samazināt pārmērīga riska uzņemšanos un novērst strauju bilances izaugsmi, kas rodas no tirdzniecības darbībām. Tajā arī paredzēts aizsargāt iestādes, kas veic darbības, kurām pienākas valsts garantija pret zaudējumiem, ko rada citas darbības. Tajā paredzēts obligāts pienākums nodalīt tirdzniecību savā vārdā un ar to saistītu tirdzniecības darbību, un ar to nosaka kompetento iestāžu sistēmu, lai veiktu pasākumus pārmērīga riska samazināšanai.
Uz citām tirdzniecības darbībām, kas nav tirdzniecība savā vārdā, attiektos riska novērtēšana. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka pastāv pārmērīgs risks, tā varētu pieprasīt nodalīt tirdzniecības darbības no pamata kredītiestādes vai prasīt palielināt pamata kredītiestādes pašas kapitālu vai noteikt citus prudenciālos pasākumus. Tirdzniecības struktūrām būtu aizliegts pieņemt noguldījumu apdrošināšanai atbilstīgus mazumnoguldījumus.
Saskaņā ar Padomes tekstu, regula attiektos uz globāli sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm (saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES par kapitāla prasībām) vai struktūrām, kuru kopējie aktīvi ir vismaz €30 miljardu pēdējo trīs gadu laikā un tirdzniecības darbības sasniedz vismaz €70 miljardus jeb 10% no to kopējiem aktīviem. Šīs bankas būtu jāiedala divos līmeņos atkarībā no tā, vai to tirdzniecības darbību summa pēdējo trīs gadu laikā pārsniedz €100 miljardus vai nē. Stingrākas ziņošanas prasības, pamatīgāks riska novērtējums un dažādi uzraudzības pasākumi tiktu piemēroti bankām, kas pārsniedz robežvērtības.
Regula netiktu piemērota iestādēm, kuru kopējie atbilstīgie noguldījumi (saskaņā ar direktīvu 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām) nepārsniedz 3% no kopējiem aktīviem vai kopējie mazumnoguldījumi ir mazāki par €35 miljardiem.
Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu tā neattiektos arī uz valstu parāda instrumentiem. Padomes tekstā ir tālāk izstrādāta pārskatīšanas klauzula, lai precizētu, ka Komisija pārskatīs šo izņēmumu, ņemot vērā notikumu attīstību Eiropas un starptautiskā līmenī.
Lai pielāgotu spēkā esošos valstu režīmus, Padomes tekstā paredzētas divas iespējas, kā novērst pārmērīgu risku, kas izriet no tirdzniecības darbībām. To varētu darīt, vai nu izmantojot valsts tiesību aktus, ar kuriem uzliek par pienākumu nodalīt galvenās mazumdarbības, vai izmantojot pasākumus, kurus saskaņā ar regulu nosaka kompetentās iestādes.
Regulas projekts balstīts uz ieteikumiem ziņojumā ("Līkanena ziņojums"), kuru 2012. gada oktobrī publicēja "augsta līmeņa grupa", ko vadīja Somijas Bankas vadītājs Erki Līkanens (Erkki Liikanen).
Lai Padome ar Eiropas Parlamenta piekrišanu pieņemtu minēto regulu, ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums. (Juridiskais pamats: Līguma par ES darbību 114. pants)
