Kultūras un radošo industriju pārneses process, kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina mijiedarbība, kā arī Eiropas audiovizuālo mediju tirgus stiprināšana – šīs ir tēmas, kuras šonedēļ aktualizēja Latvijas prezidentūra Kultūras ministrijas rīkotajās konferencēs radošās darbības nedēļas „radi!2015” laikā.
Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, Eiropas Komisijas Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta lietu komisārs Tibors Navrāčičs (Tibor Navracsics) un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis starptautiskajām konferencēm veltītā preses konferencē 12.martā pauda pārliecību, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir visi priekšnosacījumi, lai veicinātu radošu sadarbību un mijiedarbību starp dažādām nozarēm.
„Eiropa ir viens no inovatīvākajiem un radošākajiem kontinentiem pasaulē. Mums ir senas inovāciju un radošuma tradīcijas, sociālā progresa un ekonomiskās izaugsmes dominance, un mēs labprāt saglabātu šo pozīciju. Tādēļ mums jāuzlabo Eiropas konkurētspēja un jāizmanto kultūras un radošuma spēku rezerves, lai šo konkurētspēju veicinātu,” uzsvēra Eiropas Komisijas Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta lietu komisārs Tibors Navrāčičs.
Komisārs uzsvēra, ka Kultūras ministrijas organizētās starptautiskās konferences visdziļākajā būtībā atbilst Eiropas identitātei. Tikpat atzinīgi viņš novērtēja radošās darbības nedēļas "radi!" iniciatīvu. Savas vizītes laikā Rīgā komisārs apmeklēja arī Stūra mājas ekspozīciju “Lieta Nr. 1914/2014”.
Šogad Radošās darbības nedēļa „radi!2015” veido vienojošu platformu Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūrpolitikas un radošo industriju tematiskā virziena īstenošanai, akcentējot Latvijas prezidentūras prioritārās vērtības jeb 3„i” – iesaistīšanās, izaugsme un ilgtspēja.
“Kultūras jomā esam noteikuši trīs Latvijas prezidentūras prioritātes: kultūras un radošo industriju pārneses procesa veicināšana, kultūras mantojuma, laikmetīgās arhitektūras un dizaina mijiedarbība, kā arī nākotnes regulējums Eiropas audiovizuālo mediju politikā. Šīs prioritātes ir cieši saistītas cita ar citu un tās visas vērstas uz aktīvu rīcību, lai atbalstītu un stiprinātu Eiropas kultūras un radošo sektoru,” norādīja Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde.
No 9. līdz 10.martam norisinājās starptautiska konference „Eiropas audiovizuālo mediju tirgus stiprināšana – eiropeiskās identitātes attīstībai”, kurā vairāk nekā 200 Eiropas eksperti diskutēja par to, kā reaģēt uz mediju izaicinājumiem 21.gadsimtā.
Radošums un starpnozaru partnerība ir priekšnosacījums sabiedrības attīstībai nākotnē, it īpaši digitālajā laikmetā – šādu pārliecību pauda Kultūras ministrijas organizētās starptautiskās konferences „Kultūras un radošo industriju pārneses process” eksperti. Konference norisinājās no 11. līdz 12.martam un tajā piedalījās 317 delegāti, pārstāvot 32 nacionalitātes.
Konferencē Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Ksavjērs Pratss Monnē (Xavier Prats Monne) uzsvēra, ka kultūras un radošo industriju pārstāvjiem ir liels spēks, jo tieši kultūra un radošās industrijas ir trešais lielākais nodarbinātības sektors aiz būvniecības un pārtikas nozarēm. Savukārt „Creative England” vecākā stratēģiju vadītāja Johanna Bolhovena (Johanna Bolhoven) informēja, ka Lielbritānijā radošās industrijas nodrošina 1,68 miljonus darbavietu jeb 5,6% no kopējā darba tirgus, un radošo industriju pienesumu ekonomikai 71,4 miljardu mārciņu (aptuveni 101,5 miljardu eiro) apmērā. Austrijas eksperte, „Impulse Programme” programmas direktore Dorisa Frēliha (Doris Frohlich) norādīja, ka radošo industriju īpatsvars darba tirgū Eiropā ir līdzvērtīgs, un tas pierāda, ka radošums ir attīstības virzītājs. Austrijā radošās industrijas nodrošina pat 10,4% no kopējās valsts ekonomikas.
„Piecu gadu laikā ar „radi!2015” kustību esam nonākuši pie tā, ka mums ir ļoti daudz pozitīvu piemēru un praktiskas idejas, bet ir jāturpina strādāt, jo daudzi šķēršļi joprojām atrodami tradicionālajās pārvaldes sistēmās. Kā somu kolēģis, Snowcone & Haystack dibinātājs Marko Šteinbergs (Marco Steinberg), izcili atspoguļoja konferencē, 21.gadsimta dinamiskajam mainīgumam nav piemērojamas 18. un 19.gadsimta veidotās pārvaldības shēmas. Mums ir radoši jādomā, kā pārskatīt pārvaldības modeļus, ar ko ikdienā strādājam. Ja mums izdodas uzrakstīt labus pārnozaru politikas dokumentus, to ieviest dzīvē ne vienmēr izdodas pietiekami veiksmīgi, jo visi ieviešanas mehānismi ir veidoti nozares ietvaros. Tāpēc jāmeklē jauni veidi, kā meklēt sinerģiju starp dažādiem sektoriem,” atzīst kultūras ministre Dace Melbārde.
Latvijas prezidentūras konferenču ciklu „radi!” nedēļas ietvaros noslēdz konference „Kultūras mantojuma, laikmetīgās arhitektūras un dizaina mijiedarbība” 12. un 13.martā.
„Arhitektūra ir māksla veidot kvalitatīvu cilvēka dzīves telpu. Laba mūsdienu arhitektūra ir tāda, kas neiznīcina kultūrvēsturisko mantojumu. Un laba kultūras mantojuma saglabāšanas politika ir tāda, kura atbalsta kvalitāti. Šodien radīta laba mūsdienu arhitektūra kļūs par nākotnes kultūras pieminekļiem. Tādēļ mums ir jāatrod veidi, kā kultūras mantojums un mūsdienu arhitektūra var sadzīvot. Jo katram laikmetam ir sava seja, un laikmeti var sadzīvot kopā. Mums ir jābūvē tilts starp kultūras mantojumu, mūsdienu arhitektūru un dizainu. Tikai tādā veidā mēs daudz profesionālāk un sabiedrībai pieņemamāk varēsim pasniegt kultūras mantojuma vērtības,” ar konferences „Kultūras mantojuma, laikmetīgās arhitektūras un dizaina mijiedarbība” galvenajām tēmām iepazīstināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Kultūras mantojuma konferencē piedalās 160 kultūras mantojuma speciālisti, arhitekti, dizaineri, plānotāji, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji un kultūras pieminekļu īpašnieki gandrīz no visām ES valstīm. Konferences lektoru vidū ir tādi pieredzējuši eksperti kā latviešu izcelsmes vācu arhitekts Meinhards fon Gerkāns, Eiropas un Vidusjūras muzeja direktors un Marseļas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas koordinators Žans Fransuā Šuņē (Jean – Francois Chougnet) un Norvēģijas arhitektu biroja Snøhetta (Oslo operas ēkas autori) arhitekte Marianne Sētre (Marianne Sætre). Lai iesaistītu diskusijā plašāku sabiedrību, interneta vietnē heritageriga2015.lv ir pieejami darba dokumenti, turpat skatāma arī konferences tiešraide.
Radošās darbības nedēļa „radi!” Rīgā un visā Latvijā notiek jau piekto gadu. Tās iniciatori ir Kultūras ministrija un Britu padome Latvijā. Plašāka informācija pieejama www.radilatvija.lv, kā arī sociālajos tīklos: Draugiem.lv, Twitter.com, Facebook.com.
