19. un 20.maijā Rīgā noritēja Pirmā Austrumu partnerības (AP) Mediju konference, kas ir viens no pasākumiem, kas ievada Ceturto Austrumu partnerības samitu.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku - žurnālisti, mediju jomas profesionāļi, eksperti, vadītāji, politikas veidotāji, mediju aizstāvju grupu dalībnieki, nevalstisko organizāciju, kas darbojas ar mediju jautājumiem, mediju regulējošo struktūru, domnīcu, akadēmisko un politisko aprindu pārstāvji. Konference pulcēja dalībniekus no AP valstīm - Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas -, kā arī no Eiropas Savienības institūcijām un dalībvalstīm. Konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece savā atklāšanas runā uzsvēra, ka mediju brīvībai ir svarīga un pat izšķiroša loma Austrumu partnerības kopīgo vērtību, mērķu un ideālu saglabāšanā, kā arī attīstīšanā. Neatkarīgi mediji nodrošina līdzsvarotu un uzticamu informāciju, pretējā gadījumā sabiedrība kļūst par maldinošas propagandas un nepatiesas informācijas upuri. Rezultātā tas grauj demokrātiskās vērtības, labu pārvaldību un politisko atbildību. Saeimas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka šī brīža kontekstā mediju brīvībai ir mesti jauni izaicinājumi, tāpēc šādai konferencei ir vēl jo lielāka nozīme, lai pārrunātu problēmas, kā arī lai meklētu pareizākos risinājumus. Saeimas priekšsēdētāja izteica cerību, ka Austrumu partnerības Mediju konference kļūs par tradīciju.
Konferencē, kuru organizēja Latvijas prezidentūra ES Padomē sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma mediju apakšgrupā (Media Sub-Group of the Eastern Partnership Civil Society Forum) diskutēja par izaicinājumiem mediju brīvības jomā, kā arī par risinājumiem mediju integritātes sekmēšanai un mediju vides uzlabošanai reģionā. Mediju konferencē analizēja mediju vidi AP valstīs, tostarp arī tiesiskās, regulējošās un politiskās vides problēmas, kā arī mediju godprātīgumu. Eksperti pārrunāja arī problēmas un riskus, kas saistīti ar mediju ietekmējamību un mediju lomu, nodrošinot brīvu objektīvas informācijas plūsmu arī sarežģītos apstākļos. Īpaši tika uzsvērts propagandas radītais spiediens, kuru mazināt varētu arī ar informācijas avotu dažādošanu. Konferences noslēgumā dalībnieki izvērtēja turpmāko iespējamo rīcību - kā reaģēt uz izaicinājumiem medijiem, analizēja ES palīdzību AP reģionā, un diskutēja par to, kā palielināt iespējamo ES ieguldījumu, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu vidi partnervalstīs un mediju godprātīgumu.
Kopsavilkumā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks - politiskais direktors Eduards Stiprais uzsvēra, ka neatkarīgi, brīvi un objektīvi mediji ir svarīgs priekšnoteikumus Austrumu partnerības kopīgo mērķu realizēšanai. ES un AP valstīm ir jāstrādā “plecu pie pleca”, gan lai novērstu problēmas un riskus, kas varētu novest pie sabiedrības dezinformācijas un nepatiesas informācijas izplatīšanās, gan arī jādomā, kā realizēt un paplašināt ES finansiālo atbalstu, lai sekmētu šo mērķu sasniegšanu. E. Stiprais norādīja, ka iespējamie soļi, kurus ES var spert jau šobrīd, ir lielāka uzmanība mediju stāvoklim reģionā, tālākai žurnālistu apmācībai un vienotai žurnālistu tīkla izveidei. Svarīgi, lai tiktu nodrošināta pieredzes nodošana, kā arī jāsniedz atbalsts žurnālistu profesionālajām organizācijām. Tomēr viens no svarīgākajiem soļiem būtu veicināt dialogu starp medijiem un varas pārstāvjiem visās reģiona valstīs.
Konferences dalībniekus uzrunāja arī ES Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johaness Hāns (Johannes Hahn). Komisārs uzsvēra mediju nozīmīgo lomu demokrātiskā sabiedrībā un turpmāko ES atbalstu mediju brīvībai, kā arī kopumā cilvēktiesībām reģionā. Kā galvenos aktuālos izaicinājumus mediju brīvībai J. Hāns minēja finansējuma trūkumu, pieejamību objektīvai, kvalitatīvai un neatkarīgai informācijai, kā arī nepieredzēto dezinformācijas izplatīšanos. J. Hāns atkārtoti uzsvēra ciešākas sadarbības nepieciešamību ar partnervalstīm un kvalitatīvāku ES atbalstu medijiem AP reģionā. Komisārs atgādināja, ka tieši valstu valdībām ir atbildība radīt labvēlīgu vidi neatkarīgu mediju darbībai, kurā netiktu apdraudēta dažādu viedokļu apmaiņa, un būtu pieejama objektīva informācija. Konference ir parādījusi, kāda ir mediju loma, lai plašākai sabiedrībai vēstītu par ieguvumiem no ES un AP valstu ciešākas sadarbības. Uzrunā komisārs J. Hāns uzsvēra, ka brīvi mediji nozīmē demokrātiskas un stiprākas valstis.
Starp konferences īpašajiem viesiem bija arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, bijusī Latvijas Valsts prezidente un Madrides kluba prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas mediju brīvības pārstāve Dunja Mijatoviča (Dunja Mijatović) un Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu direkcijas vadītājs Eiropas Komisijā Kristians Danielsons (Christian Danielsson).
