Sestdien, 25. aprīlī, Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) neformālās sēdes otrajā sesijā viens no būtiskākajiem apspriestajiem jautājumiem bija turpmākais darbs pie Kapitāla tirgus savienības koncepcijas, kurai ES finanšu ministri un centrālo banku vadītāji veltīja plašu atbalstu.
Tā kā Kapitāla tirgus savienības izveide ir nozīmīgs ilgtermiņa projekts, nepieciešams izstrādāt skaidru tās struktūru un principus. Ministri un centrālo banku vadītāji vienojās, ka dalībvalstīs ir jāidentificē šķēršļi, kas traucē kapitāla tirgiem attīstīties līdzvērtīgi visā ES, jo šā brīža situācijā ir nepieciešams sekmēt privāto un institucionālo investoru aktivitāti un mazināt finanšu tirgu fragmentāciju ES. Tāpat jāidentificē strukturālās izmaiņas, kuras jāveic, lai Kapitāla tirgus savienība nodrošinātu privātajiem un institucionālajiem investoriem un uzņēmējiem iespējas sadarboties.
“Ir būtiski izstrādāt tādu koncepciju, lai Kapitāla tirgus savienība būtu izdevīga visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un visiem reģioniem, tostarp arī mazāk attīstītiem un investoriem mazāk pazīstamiem finanšu tirgiem,” norādīja Latvijas finanšu ministrs un ECOFIN prezidents Jānis Reirs.
Kapitāla tirgus savienība ir būtisks instruments privāto un institucionālo ieguldījumu apmēra palielināšanai Eiropas uzņēmumos un infrastruktūrā. Uzkrātajam privātajam kapitālam ir jākļūst par finansējuma avotu ienesīgiem projektiem un strauji augošiem uzņēmumiem mazos un mazāk attīstītos tirgos.
“Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir jādod iespēja vieglāk piesaistīt investorus no visām ES dalībvalstīm. Tikai, mudinot ieguldīt konkurētspējīgos produktos un uzņēmumos, ES var atjaunot dinamisku izaugsmi konkurētspējīgā Eiropā,” uzsvēra ministrs.
Apkopojot ministru un centrālo banku vadītāju sniegto informāciju par Kapitāla tirgus savienību, prezidentūra sagatavos Padomes secinājumu projektu, lai to varētu pieņemt jau jūnija ECOFIN sēdē.
Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu ir ES prioritāšu augšgalā. Tādēļ Padomes sēdē diskutēja arī par Latvijas prezidentūras sekmīgi izstrādāto ES plānu nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārcelšanas (BEPS) novēršanai, tā ieviešanas secību un prioritātēm.
BEPS ir sekas dalībvalstu atšķirīgu nacionālo nodokļu noteikumiem. Tas ļauj mākslīgi pārnest peļņu no valstīm, kurās peļņa ir gūta, uz zemu nodokļu un beznodokļu valstīm un teritorijām. Daudzi starptautiski uzņēmumi to ir izmantojuši, lai būtiski samazinātu savas nodokļu saistības pret dalībvalstu budžetiem.
Ministri un centrālo banku vadītāji sēdē pievērsa uzmanību atsevišķiem ES BEPS plāna jautājumiem - grozījumiem Procentu-autoratlīdzību direktīvā un Rīcības kodeksa uzņēmējdarbības nodokļiem darba grupas turpmākajām aktivitātēm. Tāpat pārrunāja arī Eiropas Komisijas priekšlikumu par automātisko informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem.
“Es uzskatu, ka šodienas ECOFIN sēdē abi izskatītie jautājumi sniegs nozīmīgu ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā,” norādīja Latvijas finanšu ministrs.
Preses konference pēc Ekonomisko un finanšu ministru neformālās tikšanās 2.dienas
