Austrumu partnerības samitā Rīgā izvērtēs ES attiecības ar partnervalstīm un iezīmēs šīs politikas turpmākās darbības virzienus

Sanāksmē piedalīsies 28 ES dalībvalstu un sešu AP partnervalstu (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina) augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tai skaitā Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Paredzams, ka Rīgas samits apliecinās AP politikas kā daļas no Eiropas kaimiņpolitikas stratēģisko nozīmi ES ārējā politikā. Samitā tiks pārrunāti AP politikas īstenošanas aktuālie jautājumi un izaicinājumi, kā arī tiks iezīmēti galvenie attīstības virzieni ES sadarbībai ar partnervalstīm turpmākajos gados.

Rīgas samits 21.maijā sāksies ar oficiālām ES un AP dalībvalstu vadītāju darba vakariņām. Savukārt 22.maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks samita plenārsesija ar visu augto pārstāvju dalību, kam sekos preses konference, lai informētu par samita rezultātiem. ES un AP valstu vadītāji Rīgas samitā apstiprinās kopīgu deklarāciju, kas sniegs vērtējumu līdz šim sasniegtajam un iezīmēs AP politikas prioritāros mērķus līdz nākamajam samitam.

Sagaidāms, ka viens no galvenajiem samita politiskajiem vēstījumiem būs AP politikas stratēģiskās nozīmes apstiprināšana, akcentējot iesaistīto pušu partnerību un uzsverot gatavību attīstīt tālāk un padziļināt ES divpusējās attiecības diferencēti ar katru no sešām partnervalstīm, balstoties uz kopīgi noteiktajām prioritātēm.

AP politikas daudzpusējais ietvars nodrošina kopīgu platformu nozaru sadarbības veidošanai dažādos līmeņos, kā arī plašākas sabiedrības iesaisti sadarbībā. Samitā tiks uzsvērti AP politikas veidošanas principi – partnerība, kas balstīta uz atvērtību, caurskatāmību un abpusēji kopīgu mērķu noteikšanu, kam nav konfrontējošs raksturs, kā arī, akcentējot to, ka AP nav vērsta pret kādu no trešajām pusēm.

Rīgas samits būs pirmais kopš Asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm – Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Samitā tiks izvērtēti sākotnējie Asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu.

ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu Asociācijas līgumu īstenošanai. Latvija uzskata, ka Asociācijas līgumu parakstīšana un ieviešana trijās partnervalstīs būs nopietns pamats attiecību padziļināšanai starp Eiropas Savienību un Gruziju, Moldovu, kā arī Ukrainu. Veiksmīgas Asociācijas līgumu īstenošanas gadījumā Latvija ir atvērta tālāku integrācijas formu ar partneriem izvērtēšanā un ieviešanā.

Samitā tiks vērtēta arī AP politikas sniegto iespēju attīstība sadarbībā ar pārējām trīs partnervalstīm – Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju. ES apliecinās gatavību vēl lielākā mērā pielāgot individuālu pieeju dialogā ar katru no šīm partnervalstīm, padziļinot abpusēji izdevīgo sadarbību ar katru no tām atšķirīgās jomās.

Rīgas samits sniegs iespēju izvērtēt sasniegto progresu ar visām sešām partnervalstīm kopš Viļņā notikušā 3.Austrumu partnerības samita tādās jomās kā mobilitāte (vīzu noteikumu atvieglojumi un īstermiņa vīzu atcelšana), sektoru sadarbība, ES atbalsts partnervalstu reformām, sabiedrības pārstāvju savstarpējo kontaktu (people-to-people contacts) attīstīšana, kā arī sadarbība enerģētikas, transporta un citās jomās.

Tāpat samita diskusija augstākajā politiskajā līmenī sniegs papildu ieguldījumu arī Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskata gatavošanā.

Samita ietvaros Rīgā notiks trīs liela mēroga pasākumi:

• 20.maijā norisināsies pirmā AP Mediju konference, kurā tiks diskutēts par aktuālajiem izaicinājumiem mediju un plurālisma jomā AP reģionā, lai sekmētu mediju vides uzlabošanos Austrumu kaimiņu reģionā;
• 21.maijā, turpinot jau iedibināto tradīciju, notiks trešais AP Biznesa forums, kura galvenais fokuss būs uzņēmējdarbības kontaktu aktivizēšana starp ES un AP uzņēmējiem;
• 20. un 21.maijā otrās AP Pilsoniskās sabiedrības konferencē nevalstiskā sektora pārstāvji, eksperti, politiķi un amatpersonas no ES dalībvalstīm un AP reģiona runās par pilsoniskās sabiedrības lomas tālāku stiprināšanu partnervalstīs.

Infografika: visi Austrumu partnerības pasākumi Latvijas prezidentūras laikā (angļu valodā) 

Mediju akreditācija visiem Austrumu partnerības pasākumiem prezidentūras mājas lapā EU2015.LV.  

 Būtiskākais par Austrumu partnerības politiku

• Austrumu partnerība ir viena no divām ES Kaimiņattiecību politikas (EKP) dimensijām. EKP tika izstrādāta 2003.gadā, lai izveidotu ciešākas attiecības starp ES un kaimiņvalstīm, tādējādi veicinot labklājību, stabilitāti un drošību plašākā reģionā kopumā. Kaimiņattiecību politika balstās uz demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību vērtībām.
• Lai stiprinātu EKP reģionālās dimensijas, 2009.gada maijā Prāgā ES un Austrumu partneru valstu un valdību vadītāji pieņēma lēmumu par Austrumu partnerības izveidi. Viens no mērķiem bija pakāpeniski veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu kaimiņiem.
• Austrumu partnerībā līdz ar ES valstīm ir iesaistītas Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina.
• AP ir divas dimensijas – divpusējā, kas ietver ES un partnervalsts divpusējo sadarbību, un daudzpusējā, kas nodrošina kopīgu platformu 28+6 valstu sadarbībai virknē sektoru.
• Pirmais AP samits notika 2009.gadā Prāgā (Čehija), liekot pamatu kopīgai un vienotai politikas platformai, lai attīstītu ES sadarbību ar sešām partnervalstīm. 2011.gadā Varšavā (Polija) notikušajā otrajā AP samitā tiks uzsvērta nepieciešamība pēc diferencētās pieejas ES attiecībās par partneriem, kā arī izcelta sektorālās sadarbības nozīme. Trešais AP samits, kas notika 2013.gada novembrī Viļņā (Lietuva), iezīmēja jaunu posmu AP politikas attīstībā, parafējot Asociācijas līgumus ar Gruziju un Moldovu.