Ziņas

ES jārod līdzsvars starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu

Foto: EU2015.LV
2015. gads 15. aprīlis

Trešdien, 15.aprīlī, turpinoties ES vides un enerģētikas ministru neformālajai sanāksmei, notika abu nozaru ministru apvienotā sesija, kuras laikā ministri diskutēja par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā arvien plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Diskusija pulcēja ES dalībvalstu vides un enerģētikas ministrus, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pārstāvjus, kā arī Eiropas Komisijas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu (Karmenu Vella). Tikšanos vadīja Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Lai samazinātu enerģētisko atkarību un mazinātu klimata pārmaiņas, ES dalībvalstu uzmanība ir vērsta uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu. Tomēr tam var būt zināma negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību.

Vides un enerģētikas ministri apmainījās ar viedokļiem par diviem jautājumiem - valstu nacionālā pieredze enerģētikas un bioloģiskās daudzveidības politikas veidošanā un īstenošanā, kā arī ieguvumi no tehnoloģiskās neitralitātes principu īstenošanas. Ministri bija vienisprātis, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu elastīguma palielināšanai ir jāiet roku rokā ar Eiropas ekonomikas konkurētspējas palielināšanu, enerģētisko drošību un pasākumiem klimata pārmaiņu samazināšanai.

Nesen ES valstu vadītāji vienojās par Enerģētikas savienības izveidi, iekļaujot arī klimata politiku. Enerģētikas savienības galvenais mērķis ir nodrošināt drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un pieejamu enerģiju gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. ES šobrīd ir lielākais enerģijas importētājs pasaulē, un vienlaikus ES ir arī pasaules līderis atjaunojamās enerģijas izmantošanā. Taču ES ir apņēmusies vēl palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. 2014.gada oktobrī Eiropadome akceptēja Klimata un enerģijas ietvaru 2030, kurā noteikts ES mērķis - sasniegt vismaz 27% atjaunojamās enerģijas daļu kopējā enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam.

"Šodien ES īsteno virkni pasākumu, lai līdz 2020.gadam 20% izmantotās enerģijas būtu atjaunojamā enerģija. Esmu lepna, ka Latvija jau ir sasniegusi 37,1% atjaunojamās enerģijas daļu kopējā enerģijas patēriņā, un kopā ar Zviedriju, Somiju, Austriju un Dāniju esam piecas ES dalībvalstis ar lielāko atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā," uzsvēra Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Diskusiju laikā ministri norādīja, ka, definējot turpmākos rīcības virzienus, ir svarīgi izvērtēt to potenciālo ietekmi, iespējas un izaicinājumus, lai jau sākotnēji identificētu riskus, kas varētu rasties starp atjaunojamās enerģijas plašāku izmantošanu un dabas aizsardzību. ES ir būtiski rast līdzsvaru starp abiem šiem mērķiem.

"ES ir apņēmusies apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2020.gadam. Lai arī ir vērojams lēns progress, tomēr, lai sasniegtu šo mērķi, ir jādara daudz vairāk. Bioloģisko daudzveidību ietekmē vairākas nozares, un atjaunojamie energoresursi ir to skaitā. Tādēļ mums ir jāmeklē abpusēji izdevīgi risinājumi, kas ļautu nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vienlaikus palielinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu," norādīja Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Enerģētikas savienības Pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijā kā viens no rīcības virzieniem noteikts jaunās paaudzes atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstība, kas ietver arī videi draudzīgas ražošanas, biomasas un biodegvielas, kā arī enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju plašāku izmantošanu. Jaunajā Atjaunojamās enerģijas pakotnē Eiropas Komisija definēs jauno ES politiku ilgtspējīgai biomasas un biodegvielu izmantošanai, kā arī normas, kas palīdzēs izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzīto mērķi 2030.gadam.

Balstoties uz šodienas diskusijām, Latvijas prezidentūra sagatavos kopsavilkumu tālākās ES enerģijas un klimata, kā arī dabas un bioloģiskās daudzveidības politikas izstrādei.

 

Preses konference pēc Vides un enerģētikas ministru neformālās tikšanās (angļu valodā)

Sazināties
Jānis Rungulis
Preses sekretārs COREPER I jautājumos
Evita Urpena
Nozares komunikācijas eksperte
Kristīne Kļaveniece
Nozares komunikācijas eksperte