Pareizi pielietotas, digitālās tehnoloģijas ir avots attīstībai un inovācijām, kas savukārt rada ekonomiskus ieguvumus. Lai veicinātu ES izaugsmi un radītu jaunas darba vietas, viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir patiesi digitālas Eiropas izveide, īpašu uzmanību veltot Digitālajam vienotajam tirgum (Digital Single market).
Digitālās jeb informāciju tehnoloģijas mūsdienās ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, nojaucot robežas laikā un telpā. Sabiedrība strādā, mācās, iepērkas un izklaidējas, izmantojot digitālos risinājumus. Digitālo tehnoloģiju neierobežotā daba un jaunradītās iespējas rosina Eiropas Savienību tiekties tās pilnvērtīgi iedzīvināt eiropiešu ikdienā, lai gūtu maksimālu labumu no tehnoloģiju piedāvātajām priekšrocībām.
Eiropas Savienības pamatvērtības paredz brīvu cilvēku, kapitāla, preču un pakalpojumu kustību. To īstenot palīdz Eiropas Vienotais tirgus – līdzvērtīgas iespējas ikvienam ES pilsonim, piemēram, pirkt un pārdot preces. Lai gan tradicionālai preču tirdzniecībai Eiropas Savienībā robežu nav, tiešsaistē iegādājamo preču un pakalpojumu tirgus joprojām nedarbojas vienoti un katrā no 28 ES dalībvalstīm pastāv atšķirīgi noteikumi, kas regulē darbības digitālajā vidē.
ES valstīs ir atšķirīgi noteikumi līgumu slēgšanai tiešsaistē, patērētāju un datu aizsardzībai, autortiesībām, nodokļu sistēmām utt. Tas rada sarežģījumus pircējiem un tirgotājiem, kuriem tā rezultātā Eiropas robežās ir nevienlīdzīga piekļuve dažādiem tiešsaistes pakalpojumiem un nevienlīdzīgas iespējas attīstīt digitālos pakalpojumus. Atšķirīgais regulējums apgrūtina īpaši mazo uzņēmumu un start-up iesaisti pārrobežu tirdzniecībā.
Tāpēc Digitālā vienotā tirgus mērķis ir radīt ES valstīs vidi, kurā digitālo tehnoloģiju patērētājiem un uzņēmējiem ir iespēja ērti piekļūt un darboties tiešsaistē ar vienlīdzīgiem noteikumiem un iespējām neatkarīgi no to nacionālās piederības vai atrašanās vietas. ES Digitālo vienoto tirgu veidos tiesisko regulējumu (dažādu noteikumu) kopums un investīcijas digitālās infrastruktūras attīstībā.
Veiksmīgi ieviešot un īstenojot Eiropas Savienībā Digitālo vienoto tirgu, iegūs gan patērētāji, gan uzņēmēji, kuri savu uzņēmējdarbību veic tiešsaistē, un tie ES iedzīvotāji, kuriem ir izaicinājumi pilnībā izmantot digitālās vides priekšrocības.
Paredzamie Digitālā vietotā tirgus ieguvumi:
Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem Digitālā vienotā tirgus īstenošanas rezultātā iegūtais izmaksu samazinājums, plašāks tirgus un investīcijas kopumā līdz 2020.gadam veidos aptuveni 340 miljardus eiro vērtu ieguvumu ES ekonomikai.1
Pieņemot spēkā esošos regulējumus, daudzviet nav vērtēts digitālais aspekts un tas, kā regulējums spēj pielāgoties tehnoloģiju attīstībai. Lai ieviestu pilnvērtīgu Digitālo vienoto tirgu, ir svarīgi pārskatīt ES regulējuma atbilstību šī brīža Digitālā vienotā tirgus prasībām.
Lai īstenotu Digitālo vienoto tirgu, primāri jāstrādā pie:
Šos jautājumus un ar tiem saistītos lēmumus Eiropas Komisija nosaukusi kā prioritārus, uzsākot darbu 2014.gada rudenī un pie to attīstības strādā arī Latvijas prezidentūra ES Padomē.
Latvijas prezidentūra strādā, lai panāktu vienošanos par Vispārīgo datu aizsardzības regulējumu un direktīvu, kā arī ir jau uzsākusi nākamo sarunu posmu ar Eiropas Parlamentu par Tīklu un informācijas drošības direktīvu, kas ir daļa no ES Kiberdrošības stratēģijas. Latvijas prezidentūrai ir uzticētas Padomes pilnvaras sarunām ar Eiropas Parlamentu par viesabonēšanas tarifiem un atklātu internetu ES. Tāpat š.g. 2.martā Konkurētspējas Padomē tika pieņemti Padomes secinājumi par ES Vienotā tirgus īstenošanu, cita starpā, uzsverot Digitālā vienotā tirgus nozīmīgumu jaunu darba vietu radīšanā, kā arī globālās konkurētspējas stiprināšanā.
Plānots, ka 2015.gada maijā Eiropas Komisija nāks klajā ar piedāvājumu stratēģijai Digitālā vienotā tirgus ieviešanai. Stratēģija iekļaus sasniedzamos mērķus un arī metodes, lai novērtētu ieviešanas progresu un efektivitāti dalībvalstīs. Stratēģijas pirmā apspriešana plānota Digitālās asamblejas laikā, kura notiks Rīgā 17.-18.jūnijā Latvijas prezidentūras laikā.
Digitālā vienotā tirgus izveide ir komplekss process, kas skar gandrīz ikvienu ES pārstāvēto uzņēmējdarbības jomu un to regulējošos ES tiesību aktus, tāpēc tā ieviešana nenotiek uzreiz. ES virzās uz to, lai līdz 2020.gadam ikviens ES iedzīvotājs varētu pilnvērtīgi izmantot digitālā tirgus sniegto potenciālu ar vienlīdzīgiem, drošiem un uzticamiem digitālā laikmeta nosacījumiem.
