Latvijas prezidentūra ES Padomē ir gatava atsākt neformālās trīspusējās sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu vienošanos par direktīvas projektu par tīklu un informācijas drošību (NIS).
Šis fakts atspoguļo valstu un valdību vadītāju 12.februāra neformālās tikšanās laikā šim jautājumam piešķirto prioritāti. 2015.gada 11.marta Pastāvīgo pārstāvju komitejā tika panākta vienošanās par mandātu. Šis būs pirmais trialogs saistībā ar šo priekšlikumu pašreizējās prezidentūras laikā un trešais kopumā. Sanāksmes norise ir plānota aprīļa beigās, kā to piedāvājis Eiropas Parlaments.
Tīklu un informācijas drošības direktīvas projekta mērķis ir nodrošināt drošu un uzticamu digitālo vidi visā ES.
Saskaņā ar ierosinātajiem noteikumiem, par kuriem tiks atsāktas sarunas ar Eiropas Parlamentu, būtu nepieciešams iepriekš nozīmētajiem operatoriem, kuri sniedz valstiski svarīgus pakalpojumus (tādās jomās kā enerģētika, transports, banku pakalpojumi un veselības aprūpe) un svarīgākajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, e-komercijas platformas un meklētājprogrammas) veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārvaldītu riskus to tīkliem un informētu atbildīgās iestādes par notikušajiem incidentiem. Tām dalībvalstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, būtu jāpieņem tīklu un informācijas drošības stratēģijas un jāizveido informāciju tehnoloģiju drošības institūcijas, lai attiecīgi reaģētu uz incidentiem. Sadarbības tīkli būtu jāizveido ES līmenī.
Pilsoņi un patērētāji vairāk uzticēsies tehnoloģijām, pakalpojumiem un sistēmām, ko tie ikdienā izmanto. Šī uzticības vairošana radītu iekļaujošāku kibertelpu un straujāk augošu digitālo ekonomiku, kas veicinātu ekonomikas atveseļošanos. Valstu valdības un uzņēmumi varēs vairāk paļauties uz digitālajiem tīkliem un infrastruktūru, nodrošinot būtiskos pakalpojumus gan vietējā mērogā, gan ārzemēs. Drošākas e-komercijas platformas varētu piesaistīt vairāk tiešsaistes klientu un radīt jaunas iespējas. Arī IKT drošības produktu un pakalpojumu sniedzēji gūtu labumu, jo pieprasījums pēc to produktiem un pakalpojumiem pieaugtu, kas radītu vairāk inovatīvu produktu un apjomradītu ietaupījumu. Iegūs arī ES ekonomika, jo nozarēm, kas ir tieši atkarīgas no tīklu un informācijas drošības, tiks dota lielāka iespēja piedāvāt uzticamākus pakalpojumus.
Prezidējošā valsts Padomes vārdā apspriež direktīvas nosacījumus ar Eiropas Parlamentu. Lai šo tiesību aktu pieņemtu, tas ir jāapstiprina abām ES institūcijām. Parlaments pieņēma savu nostāju (pirmā lasījuma grozījumus) 2014. gada martā.
