Prezidentūra izskan tūkstoš balsīs Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos

Jūnija beigās vairāk nekā 6000 balsu pieskandinās Rīgu, dažādu valstu koriem pulcējoties Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos. Vērienīgais pasākums vienlaikus iezīmēs arī svinīgu Latvijas prezidentūras kultūras programmas izskaņu.

Latviešu dziesmas senā vēsture

Virzība uz kopdziedāšanu Latvijā vijusies cauri gadsimtiem, un latvieši var sevi lepni saukt par dziedātāju tautu. Zināms, ka pirmā latviešu tautasdziesma publicēta 16.gadsimtā, bet 18.gadsimtā iespiests pirmais tautasdziesmu krājums. Ap šo laiku, iedvesmojoties no Rietumeiropas dziedāšanas biedrībām, arī Latvijā radās pirmie kori. Savukārt pirmie vispārējie latviešu dziedāšanas svētki 1873.gadā lika pamatus dziesmu un deju svētku tradīcijai, kādu to pazīstam mūsdienās.

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kas norisinās reizi piecos gados, patiesi ir  kultūras svētki. Tajos piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, koklētāju ansambļi, folkloras grupas, kā arī amatnieki un amatierteātri. Līdzās koncertiem, brīvdabas priekšnesumiem un visu svētku dalībnieku grandiozajam gājienam notiek arī koru un deju kolektīvu konkursi. Tā ir tradīcija, kas gandrīz 150 gadu laikā izaugusi no 1000 līdz vairāk nekā 40 000 dalībniekiem, nes Latvijas vārdu pasaulē un apliecina, ka māksla un kultūra ir spēcīgs cerības, ticības, saliedētības un spēka avots, ar kura palīdzību svinēt sevi, savus tuvos, tautu un visu pasauli.

Latvijā daudzās ģimenēs amatieru koros un deju kolektīvos dzied un dejo veselas paaudzes. Tādējādi dziesmu un deju svētku tradīcija tiek uzturēta ikdienā, un paši svētki ir piecu gadu nepārtrauktas darbības kulminācija.

“Dziesmu svētkiem ir ne tikai liela nozīme mūsu nacionālās pašapziņas un nacionālas valsts stiprināšanā. Dziesmu un deju svētku tradīcija arī apliecina mūsu piederību Eiropas kultūrai, un tā ir lielisks iedvesmas avots un ietvars starpkultūru dialogam,” uzsver Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde.

Latvijas dziesmu svētku tradīcija kopā ar Igaunijas un Lietuvas dziesmu svētku tradīcijām kopš 2008.gada ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Šādas dziesmu svētku tradīcijas savulaik bijušas vērojamas lielā daļā Eiropas, bet spējušas cauri laikiem izdzīvot tikai Baltijas valstīs. Mūsdienās visa pasaule tās atzinusi par kultūras mantojuma meistardarbu, kas demonstrē kultūras dažādību un tās dzīvotspēju.

“Šādu meistardarbu pasaulē nav saglabājies daudz. Nebūtu cilvēku entuziasma Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nebūtu arī dziesmu un deju svētku tradīcijas… [Tā] stāsta par dziesmas un dejas klātbūtni Eiropas kultūrā. Cik daudz gan būtu zaudēts, ja par to liecinātu vien fotogrāfijas, ne dzīvi cilvēki?” pauž UNESCO.

Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkiem jau 20 gadi

Šogad kopīgā Dziesmu svētku tradīcijā vienosies Ziemeļu un Baltijas valstis, ieskandinot 20 gadus kopš pirmajiem šī reģiona dziesmu svētkiem, kuru idejas autors ir izcilais latviešu diriģents Imants Kokars (1921-2011). Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā dažādu valstu amatierkorus un attīstīt a cappella kopdziedāšanu, kas raksturīga Baltijas valstīm.

“Pēc neatkarības atgūšanas tikko brīvību ieguvušajām trim Baltijas valstīm, kas caur okupācijas gadiem bija iznesušas dziesmu svētku tradīciju, bija svarīgi apliecināt savu piederību Eiropas kultūrai un stiprināt kopības sajūtu ar Baltijas jūras kaimiņiem. Un tā izauga pirmie Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki,” skaidro Dace Melbārde.

Pirmie Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki Rīgā. Foto: LNKC

Pirmie svētki notika Rīgā, un tajos piedalījās gandrīz 6000 dziedātāju. Turpmākajos gados svētkus uzņēma citas Ziemeļeiropas pilsētas:

• Visbija (Visby) Zviedrijā (1997)
• Šīena (Skien) Norvēģijā (2000)
• Klaipēda (Klaipėda) Lietuvā (2002)
• Tartu (Tartu) Igaunijā (2008)
• Reikjavīka (Reykjavík) Islandē (2010)
• Helsinki (Helsinki) Somijā (2012)

Jubilejas gadā svētki atgriezīsies sava idejas autora dzimtenē Latvijā. Svētkos no 25. līdz 28.jūnijam piedalīsies kori, deju kolektīvi un pūtēju orķestri no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas, kā arī latviešu diasporas kori no Austrijas, Krievijas, Šveices un pat Austrālijas – kopumā aptuveni 8000 dalībnieku.

Svētku programma

Svētku programmā iecerēts īpaši godināt latviešu kormūzikas kustības attīstītāju Imantu Kokaru. Viņš ir Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku idejas autors, starptautiski atzītā Rīgas kamerkora Ave Sol izveidotājs, komponistu jaunrades veicinātājs un latviešu kormūzikas antoloģijas sastādītājs. 25.jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā Aulā izskanēs Imanta Kokara piemiņas koncerts.

26.jūnijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā norisināsies meistarklases, kurās būs iespējams apgūt popa un džeza kordziedāšanu, kā arī iepazīties ar svētku dalībvalstu kormūzikas spilgtākajiem piemēriem. Plkst.15:00 Vecrīgā notiks svētku dalībnieku gājiens. Bet 27.jūnijs pasludināts par Novadu dienu – ārvalstu viesi ar koncertiem uzstāsies Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Foto: Ilmārs Znotiņš

Savukārt svētku noslēgumā 28.jūnijā Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, vairāk nekā 6000 dziedātāju vienosies kopkorī, kas izpildīs skaņdarbus gan no iepriekšējiem Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkiem, gan jaunas dziesmas no visām svētku dalībvalstīm. Koncerta kulminācija būs vācu komponista Karla Orfa skatuviskās kantātes Carmina Burana atskaņojums – tik daudzu dziedātāju izpildījumā tā skanēs pirmo reizi pasaulē. Carmina Burana ir viens no visbiežāk atskaņotajiem 20.gadsimta klasiskās mūzikas darbiem. Pats komponists to raksturojis kā dvēseles un gara uzvaru, kas gūta caur miesiskā un kosmiskā sintēzi.

“Tas būs mūsu cieņas apliecinājums Eiropas Savienībai un arī mūsu goda pienākumam – prezidentūrai, par ko es lepojos. Šis skaņdarbs ir visai pasaulei saprotams, nāk no Eiropas un ir ļoti interesants kopā dziedams, bet ne tik viegli individuāli atskaņojams,” stāsta VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags.

Svētku noslēguma koncerts vienlaikus būs arī prezidentūras kultūras programmas kulminācija Latvijā, tādējādi piesaistot visas Eiropas uzmanību dziesmu svētku tradīcijai.

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus rīko Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā Padomē sekretariātu, Latvijas pašvaldībām, Latvijas Televīziju un Radio, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu organizācijām.

Pasākumu programma pieejama svētku oficiālajā tīmekļa vietnē www.nordicbalticchoir.lv.

Biļetes uz Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku pasākumiem var iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.