Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē dod iespēju atklāt citām valstīm to, kāda īsti ir Latvija. Ne vien nosaukt iedzīvotāju skaitu un ekonomiskos datus, bet parādīt tās dvēseli, uzgleznot sajūtas, kas tikai šai valstij raksturīgas. Šādam nolūkam labi noder kino. Tādēļ pēc Latvijas prezidentūras kultūras programmas iniciatīvas Nacionālais Kino centrs (NKC) ir izveidojis visaptverošu Latvijas filmu kolekciju no klasikas līdz mūsdienām.
Latvijas filmu izlasē 25 DVD diskos tematiski sakārtotas 70 dažāda garuma un žanru filmas (10 spēlfilmas, 16 dokumentālās filmas un 44 animācijas filmas), apkopojot Latvijas kino vēstures būtiskākās parādības un spilgtus mūsdienu kinomākslas paraugus. Šī kolekcija apliecina, ka kino iedarbojas ne tikai stāstu līmenī, bet runā sajūtu valodā, smalkās niansēs demonstrējot tautas mentalitāti.
NKC vadītāja Dita Rietuma pievērš uzmanību tam, ka izlasi rotā kadrs no Herca Franka 1978.gada dokumentālās filmas Vecāks par desmit minūtēm. Tajā redzams bērns, kurš atdevīgi un emocionāli skatās leļļu teātri. Šis kadrs summē mākslas darba, tostarp kino, skatīšanās fenomenu. Bērna seja, kas kļūst par vispretrunīgāko emociju spoguli – no bailēm līdz sajūsmai –, atklāj kino spēku un būtību, tā spēju radīt skatītājā visplašāko emociju gammu.
Latvijas filmu izlase ir pirmā šāda apjoma Latvijas kino reprezentācija DVD formātā. Kolekcijas veidotāji cer, ka tā mudinās vietējos interesentus iepazīt Latvijā tapušās filmas, kā arī padarīs Latvijas kino pieejamu starptautiskajai publikai.
Kā norāda Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone, šī izlase palīdz kompetenti pastāstīt ārvalstniekiem, ka Latvijā ir nopietna, konkurētspējīga un mākslinieciski augstvērtīga kino māksla.
Lai popularizētu filmu izlasi, sadarbībā ar Latvijas Institūtu tapis īpašs šķirklis sociālā tīkla Facebook profilā If you like Latvia, Latvia likes you. Tajā ikviens lietotājs var izpildīt testu, lai atrastu sev visatbilstošāko varoni no Latvijas kino filmām.
Daudzi filmu komplektu jau nonākuši citās pasaules valstīs, kurās ir Latvijas vēstniecības, diplomātiskās pārstāvniecības un goda konsulāti, kā arī ārvalstu bibliotēkās un baltistikas studiju centros, tādējādi prezentējot Latvijas kā ES Padomē prezidējošās valsts audiovizuālās kultūras bagātības. Savukārt filmu izlases prezentācijas pasākumā 13.maijā vairākus desmitus filmu komplektu dāvanā saņēma valsts nozīmes un reģionu bibliotēkas, augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas, kultūrizglītības mācību iestādes un novadu izglītības pārvaldes.
NKC referente Kristīne Matīsa pauž prieku, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē laiks ir devis iespēju un stimulu izveidot pārskatu par Latvijas kino vēsturi. “Varētu teikt – tas ir Latvijas kino īsais kurss vai džentelmeņa komplekts, kas katram būtu jāzina par Latvijas kino būtiskākajiem posmiem,” secina K.Matīsa.
Viņa skaidro, ka izlases filmas grupētas divos hronoloģiskos periodos – klasiskais kino un mūsdienas. Klasiskā kino perioda spēlfilmu sadaļā (20.gadsimta 60.-80.gadi) iekļautas gan literatūras adaptācijas – filmas Purva bridējs (1966) un Pie bagātās kundzes (1969), gan savulaik padomju cenzūras skartā Četri balti krekli (1967), gan visu laiku populārākā latviešu filma – Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981).
Dokumentālā kino jomā Latvijas vārds kopš 20.gadsimta 60.gadu sākuma ir ierakstīts pasaules kino vēsturē ar īpašu parādību – poētiskā dokumentālā kino skolu, kuras ietvaros darbojās vesela virkne režisoru un operatoru. Pasaules slavu katrs savā laikā guva Hercs Franks, Juris Podnieks un Ivars Seleckis. Filmu kolekcijā iekļautas leģendāras viņu un vēl citu autoru filmas.
Savukārt Latvijas animācijā 60.gadu vidū sāka attīstīties divi virzieni. Leļļu animācijai stabilus pamatus ielika režisors Arnolds Burovs, bet režisore Roze Stiebra un operators Ansis Bērziņš ražīgi un veiksmīgi strādāja aplikācijas tehnikā un kopš 80.gadu sākuma arī zīmētajā animācijā.
90.gados Latvijas kino līdz ar visu sabiedrību piedzīvoja radikālas pārmaiņas – valsts atguva neatkarību, un pašos pamatos mainījās gan ekonomiskā situācija, gan radošā darba apstākļi, taču ne mākslinieku radošais potenciāls. Par to liecina filmu kolekcijas jaunāko laiku sadaļa.
Jaunāko laiku spēlfilmu komplekts demonstrē, ka 21.gadsimta Latvijā vienlīdz spēcīgas ir divas tendences – izteikts autorkino, kas gūst kinokritiķu atzinību un panākumus starptautiskos kinofestivālos, un plašam skatītāju lokam adresētas filmas, kas iekļauj gan kvalitatīvu ģimenes kino, gan vēsturiski patriotiskus un vērienīgus inscenējumus. Ideālā gadījumā abas tendences iespējams apvienot, kā tas noticis režisora Jāņa Norda filmā Mammu, es tevi mīlu (2013).
Jaunāko laiku dokumentālais kino demonstrē plašu žanrisko spektru – no gleznieciskiem vērojošā dokumentālisma paraugiem līdz arhīva materiālos balstītam, vizuāli pārsteidzošam un starptautiski nozīmīgam vēstures pētījumam; no ekstravaganta un daudzslāņaini piesātināta art documentary līdz atraktīviem „vienkāršo cilvēku” stāstiem, kas uzdod būtiskus jautājumus par dzīvi un kino.
Filmu skaita ziņā visapjomīgākā kolekcijas sadaļa ir jaunāko laiku animācijas filmas bērniem un pieaugušajiem. Tas arī ir žanrs, kas mūsdienu Latvijai nes visplašāko atzinību starptautiskajā kino vidē. Atsevišķos diskos skatāmas arī divas 2014.gadā tapušas pilnmetrāžas animācijas filmas – režisores Signes Baumanes filma Akmeņi manās kabatās un Reiņa Kalnaeļļa veidotā Raiņa lugas adaptācija Zelta zirgs.
Visām filmām pieejami subtitri angļu, franču, vācu, itāļu un krievu valodā. Diskiem pievienots arī izsmeļošs katalogs latviešu un angļu valodā par visām filmām un to autoriem. Tajā izklāstīts katras filmas saturs un skaidrota tās nozīme Latvijas kino vēsturē.
Filmu izlases dizaina autors ir mākslinieks Arnis Grinbergs, kataloga redaktore – Kristīne Matīsa, DVD sagatavošana veikta studijā Lokomotīve, filmu tulkošana un subtitrēšana – studijā Ego Media.
