Raksti

Bioloģiskā lauksaimniecība – prezidentūras lauksaimniecības jomas prioritāte

Foto: © Valts Kleins
2015. gads 10. jūnijs

Pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībā strauju attīstību piedzīvojusi bioloģiskās lauksaimniecības nozare, kurā, reaģējot uz pieaugošo patērētāju pieprasījumu, ik gadu ienāk arvien jauni ražotāji.

Saskaroties ar jauniem izaicinājumiem, ES ir apzināta nepieciešamība pilnveidot nozares normatīvo regulējumu, tāpēc likumsakarīgi viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē svarīgākajām prioritātēm lauksaimniecībā ir bioloģiskās lauksaimniecības regulas sagatavošana.

Augstas kvalitātes produkti

Bioloģiskā lauksaimniecība ir lauksaimnieciskās ražošanas metode, kas, ievērojot augu un dzīvnieku dabīgo augšanas ciklu, patērētājiem nodrošina augstvērtīgu pārtiku. Tā ļauj samazināt cilvēku ietekmi uz apkārtējo vidi un darbojas iespējami dabiskā veidā, ievērojot šādus principus:

  • stingri aizliegts izmantot pesticīdus, sintētiskos mēslošanas līdzekļus un antibiotikas;
  • aizliegts izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), kā arī vielas, kas iegūtas no tiem;
  • tiek ierobežota ārpussaimniecības resursu izmantošana un tiek izmantoti galvenokārt uz vietas saimniecībā pieejamie resursi, piemēram, saimniecībā ražota lopbarība;
  • tiek audzētas pret slimībām izturīgas augu šķirnes un dzīvnieku sugas, kuras ir pielāgotas vietējiem apstākļiem;
  • lauksaimniecības dzīvnieki tiek audzēti brīvās turēšanas apstākļos un tiek baroti ar bioloģisku lopbarību;
  • tiek veidota augseka, kur augu audzēšanas secība katrā laukā vairāku gadu garumā nodrošina augu veselību, ļauj saglabāt zemes auglību, kā arī iegūt augstas un stabilas ražas.

Bioloģiskā lauksaimniecība ietver ne tikai augu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, bet arī pārtikas produktu pārstrādi, kā arī to piegādi un tirdzniecību.

Katrs bioloģisko produktu ražošanas posms tiek stingri kontrolēts, tādēļ ikvienam bioloģisko produktu ražošanas procesā iesaistītajam ir jāsaņem bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikāts, kas apliecina produkta atbilstību visām bioloģiskās ražošanas prasībām.

Piedzīvo strauju attīstību

Neskatoties uz augstajām prasībām, kuras nepieciešams ievērot bioloģiskās pārtikas ražotājiem, pārstrādātājiem, piegādātājiem un tirgotājiem, bioloģiskās lauksaimniecības sektors ES pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami audzis – divkāršojies gan saimniecību skaits, gan bioloģiskajai ražošanai izmantotā zemes platība:

  • no 2000. līdz 2012.gadam kopējā bioloģiskās lauksaimniecības platība ik gadu palielinās par vidēji 6,7% jeb 500 000 hektāriem;
  • 2012.gadā kopējā bioloģiskās lauksaimniecības platība bija aptuveni 9,6 miljoni hektāru, kas ir 5,4% no kopējās izmantotās lauksaimniecības platības ES;
  • Latvijā bioloģiskā lauksaimniecība aizņem 11% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības nozarē strauja attīstība notika pēc iestāšanās ES, joprojām turpinoties pastāvīgai izaugsmei. 2015.gada sākumā Latvijā bija gandrīz 3500 bioloģiski sertificētu saimniecību, turklāt ievērojami pieaug arī bioloģisko produktu pārstrādes uzņēmumu skaits.

Svarīgākā lauksaimniecības prioritāte

Šobrīd ES pastāv vairākas problēmas, kuras ir jārisina, pilnveidojot esošo bioloģiskās lauksaimniecības tiesisko regulējumu, tāpēc Eiropas Komisija 2014.gada martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu.

Priekšlikuma izstrāde balstīta uz Ietekmes novērtējuma ziņojumu, kas tika sagatavots, apkopojot 45 000 patērētāju un ražotāju viedokļus.

Bioloģiskās lauksaimniecības regula ir viena no Latvijas prezidentūras svarīgākajām lauksaimniecības prioritātēm, kas apstiprināšanas gadījumā nodrošinās vairākus būtiskus uzlabojumus:

  • tā novērsīs šķēršļus bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai ES, samazinot atsevišķas šobrīd spēkā esošas atkāpes. Piemēram, gadījumos, kad nav pieejams bioloģiski izaudzēts augu pavairošanas materiāls, lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas nepārtrauktību, atsevišķos gadījumos ir atļauts izmantot nebioloģiskās sēklas. Šādas atkāpes neveicina bioloģisko sēklkopības uzņēmumu veidošanos, tādēļ jaunajā regulā šāda veida atkāpes tiek samazinātas;
  • jaunā regula garantēs lauksaimnieku un uzņēmēju godīgu konkurenci ES un trešajās valstīs un nodrošinās efektīvāku iekšējā tirgus darbību;
  • tā saglabās un veicinās patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem. Pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem palielina krāpniecisko darbību risku, kas ne tikai apdraud patērētāju intereses, bet arī negatīvi ietekmē bioloģisko ražotāju reputāciju.

Ņemot vērā politiskās pamatnostādnes, ko Latvijas prezidentūra saņēma ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2014.gada nogales sanāksmē, Latvijas prezidentūra intensīvi strādāja pie bioloģiskās regulas kompromisa teksta sagatavošanas.

Bioloģiskās regulas kompromisa priekšlikums ir izskatīts gan ekspertu līmenī ES Padomes Pārtikas kvalitātes darba grupās, gan politiskajā līmenī Īpašās lauksaimniecības komitejas ikmēneša sanāksmēs un Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmēs martā, maijā un jūnijā.

Latvijas prezidentūras laikā ir sasniegts ievērojams progress, un turpinās darbs, lai panāktu vienošanos attiecībā uz jūtīgajiem jautājumiem. Prezidentūras galvenais uzdevums ir panākt vispārēju vienošanos Padomes līmenī, lai par bioloģiskās lauksaimniecības priekšlikumu būtu iespējams uzsākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.

Pulcēs augsta līmeņa speciālistus

Latvijas prezidentūras laikā notiks vairāki šai tēmai veltīti pasākumi – svarīgākais no tiem ir 9. Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības kongress: "Veidojot mūsu nākotni".

Pasākumā, kas jūnija vidū notiks Rīgā, plānots diskutēt par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību topošā ES bioloģiskā lauksaimniecības regulējuma perspektīvā un iespējām bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai pēc jaunās Lauku attīstības programmas ieviešanas.

Kongresā, kuru Latvijas Zemkopības ministrija organizē sadarbībā ar Starptautisko bioloģiskās lauksaimniecības federāciju un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, piedalīsies Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, dalībvalstu attiecīgo ministriju, ES zinātnisko iestāžu, bioloģisko lauksaimnieku, bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūciju u.c. organizāciju pārstāvji.

 

Izmantotie avoti:

  • Latvijas Zemkopības ministrijas sagatavotā informācija
  • Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta mājas lapa
  • LZA Akadēmiskā terminu datubāze
  • Fakti un skaitļi par ES bioloģiskās lauksaimniecības sektoru