Vairāk nekā 200 mediju ekspertu, regulatoru un politikas veidotāju no visām ES dalībvalstīm dalījās pieredzē un apmainījās viedokļiem 9.–10.martā Rīgā starptautiskā konferencē „Eiropas audiovizuālo mediju tirgus stiprināšana – eiropeiskās identitātes attīstībai”. Eksperti ir vienisprātis, ka ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu nepieciešams modernizēt.
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, eksprezidente un Eiropas Savienības mediju brīvības un plurālisma augsta līmeņa darba grupas kādreizējā vadītāja Vaira Vīķe-Freiberga un Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde norādīja, ka lielākie šodienas izaicinājumi Eiropas audiovizuālajam mediju tirgum ir ne tikai 21.gadsimta tehniskie standarti, bet arī plašsaziņas līdzekļu atbildība par pārraidīto saturu. Šo izaicinājumu risināšanai nepieciešama vienota ES pieeja.
“Mūsu laikmeta mediji un tajos atspoguļotā informācija ir spēcīgs sabiedrības viedokļa un dzīves veida veidotājs, kas var būtiski ietekmēt cilvēku uzskatus, izvēles un rīcības, kas īsā laikā var īstenot cilvēcības paraugstundu, solidaritātes akcijā savācot ziedojumus bērna dzīvības glābšanai, bet var arī izsaukt naida un vardarbības izraisītu rīcību, kas atņem dzīvības. Tāpēc publiskajā telpā līdzās jautājumam par mediju satura pieejamību un daudzveidību ir pamatoti aktualizējies mediju un tā satura veidotāju atbildības jautājums. Lai turpinātu attīstīt mūsu kopīgo audiovizuālo vidi, ir nepieciešama kopēja rīcība, kas aizsargātu Eiropas informācijas telpas drošību un Eiropā kopējās vērtības,” uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.
Konferences programma bija vērsta uz dalībvalstu pieredzi, īstenojot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu – tika izvērtēti pašreizējie izaicinājumi, kā arī sniegti ieteikumi, kas varētu būt noderīgi Eiropas Komisijai, pārskatot direktīvu. ES dalībvalstu eksperti ir vienisprātis, ka ir nepieciešams uzlabot mediju lietotprasmi, nepilngadīgo aizsardzību Eiropas informācijas telpā, kā arī stiprināt regulatoru lomu mediju satura monitorēšanā un izcelsmes valsts principa īstenošanā. Šobrīd ir vairāki televīzijas kanāli, kuri darbojas vienas dalībvalsts jurisdikcijā, bet mērķtiecīgi sasniedz citas dalībvalsts auditorijas, pārraidot šai valstij naidīgu informāciju.
Darba grupās eksperti diskutēja par nepieciešamajiem uzlabojumiem mediju regulējumā un jauniem to ieviešanas modeļiem. Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta mediju konverģences nodaļas vadītāja Lorēna Boiša Alonso (Lorena Boix Alonso) uzsvēra, ka ir svarīgi informēt Eiropas Komisiju par labās prakses piemēriem mediju regulējuma ieviešanā, jo šādi piemēri būs noderīgi, gatavojoties Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanai.
Viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē galvenajām prioritātēm ir digitāla Eiropa, un tās mērķis ir uzsākt diskusijas par vienota digitālā tirgus stratēģiju – novērst robežas interneta vidē, stiprināt uzticību un paļāvību medijiem, atcelt ierobežojumus, nodrošināt piekļuvi un savienojamību, tādejādi veidojot vienotu digitālo ekonomiku.
Konferenci organizē Kultūras ministrija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ar Eiropas Komisijas atbalstu un līdzfinansējumu. Šī ir viena no trim Kultūras ministrijas starptautiskām konferencēm Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros, kuras notiek radošās darbības nedēļas „radi!2015” laikā.
