Otrdien, 20. janvārī, finanšu ministrs Jānis Reirs uzrunāja Eiropas Parlamenta (EP) Reģionālās attīstības komitejas (REGI) deputātus. Ministrs norādīja, ka strukturālajām reformām, fiskālajai atbildībai un investīcijām ir būtiska loma turpmākai Eiropas Savienības (ES) izaugsmei un tieši Kohēzijas politika būs tā, kas šos trīs elementus stiprinās.
Latvijas prezidentūras Kohēzijas politikas jautājumi ir cieši saistīti ar Latvijas prezidentūras prioritāti Konkurētspējīga ES. Finanšu ministrs izmantoja iespēju dalīties Latvijas pieredzē ar klātesošajiem, jo Kohēzijas politika ir devusi ļoti būtisku ieguldījumu arī Latvijas attīstībā.
“Kohēzijas politika, ja uz to raugās kā uz investīciju politiku, var spēlēt svarīgu lomu katras ES dalībvalsts izaugsmē. ES iedzīvotājus interesē konkrēti uzlabojumi viņu dzīvēs, un kohēzijas politika ir tā, kura spēj radīt izaugsmi un darbavietas. Latvija tam ir piemērs, jo pēdējo desmit gadu laikā tā ir tuvinājusies ES vidējam dzīves līmenim par 20%. Tas ir ļoti būtisks sasniegums, kurā lielu lomu spēlēja tieši ES fondu līdzfinansējums. Tas ir radījis priekšnosacījumus Latvijas sekmīgai dalībai iekšējā tirgū, kā arī nodrošinājis iespēju pievienoties eirozonai pagājušajā gadā. Iestājoties ES 2004. gadā, iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju Latvijā bija tikai 47% no ES vidējā, bet 2013. gadā šis rādītājs sasniedza jau 67% atzīmi. Jāņem vērā, ka šādu attīstību piedzīvojušas visas trīs Baltijas valstis, kā arī lielākā daļa jauno ES dalībvalstu. Tomēr jāatceras, ka Kohēzijas politika bez strukturālajām reformām un fiskālu atbildību nesniegs gaidītos rezultātus,” uzrunājot EP deputātus, uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.
Turpinot par Latvijas pieredzi, ministrs norādīja, ka Latvijas valdība vienmēr uztvērusi Kohēzijas politiku kā investīciju, nevis naudas pārdales politiku. Jau iepriekšējos periodos Latvija veiksmīgi risinājusi virkni strukturālu tautsaimniecības problēmu izglītībā, transportā, vides aizsardzībā, nodarbinātībā un citās sfērās. ES fondi nodrošina būtisku daļu no kopējām publiskajām investīcijām valstī, tādēļ šīs politikas rezultātiem tiek pievērsta īpaša valdības, tās partneru un visas sabiedrības uzmanība. Eiropas investīciju un struktūrfondiem būs būtiska loma arī jaunajā 2014-2020 plānošanas periodā.
"Latvija pārņem Eiropas Padomes prezidentūru jaunās reformētās Kohēzijas politikas 2014-2020 investīciju cikla sākumā. Eiropas reģioni šobrīd joprojām saskaras ar būtiskiem ekonomiskiem izaicinājumiem: lēna izaugsme, augsts bezdarbs, augsts nabadzības līmenis. Tādēļ reformētā Kohēzijas politika būs nozīmīgs instruments dalībvalstu un reģionu rīcībā, lai šos izaicinājumus sekmīgi risinātu. Kopā ar Junkera plānu un jaunās kohēzijas politikas programmām mēs varam sasniegt būtisku rezultātu,” norādīja J. Reirs.
Pozitīvi vērtējams ES dalībvalstu un Eiropas Komisijas paveiktais darbs, paātrinot darbības programmu apstiprināšanas gaitu pagājušā gada otrajā pusē. Tomēr joprojām liela daļa no darbības programmām vēl nav apstiprinātas. Visu jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014-2020 darbības programmu apstiprināšanai ir nepieciešami grozījumi ES daudzgadu finanšu ietvarā un 2015. gada budžetā, tādēļ, kā norādīja Jānis Reirs, šie divi faili būs prioritāri Latvijas prezidentūras laikā.
Tāpat Latvijas prezidentūras laikā būtiska uzmanība tiks pievērsta Kohēzijas politikas ieviešanas un īstenošanas posmam, ņemot vērā panākumus un problēmas dalībvalstīs notiekošajā plānošanas procesā. Tāpēc galvenā prioritāte būs pašreizējā plānošanas procesa pabeigšana dalībvalstīs ar mērķi nodrošināt pienācīgu jaunās kohēzijas politikas īstenošanu. Teritoriālās kohēzijas jomā īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem virzieniem kā ES Pilsētu attīstības programmas (Urban Agenda) izstrāde, nodrošinot diskusiju par tās iespējamo saturu un formu, kā arī jautājumam mazo un vidēji lielo pilsētu lomu teritoriālajā attīstībā.
Papildu plānots uzsākt diskusiju par teritoriālās kohēzijas mērķa īstenošanu, aplūkojot atsevišķus tās elementus, tajā skaitā pārvaldības mehānismus un instrumentus. Plānots arī sākt ilgāka termiņa stratēģiskas debates par teritoriālās attīstības scenārijiem.
