17 .un 19.jūnijā Rīgā notika Digitālā asambleja 2015, kuras laikā vairāk nekā 500 eksperti un nozares pārstāvji diskutēja par Digitālā vienotā tirgus izveidi.
Atklājot pasākumu 17.jūnijā, Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra nepieciešamību radīt līdzvērtīgus un drošus apstākļus digitālajai attīstībai visās ES dalībvalstīs, lai tādējādi Eiropas tirgus kļūtu par zināšanās balstītu ekonomiku un atgūtu līdera pozīciju pasaulē.
Digitālā asambleja 2015 bija pirmais notikums, kura laikā amatpersonām un nozares pārstāvjiem bija iespēja no dažādiem aspektiem apspriest un sniegt savas rekomendācijas Eiropas Komisijas (EK) 2015.gada 6.maijā publicētās Digitālā vienotā tirgus izveides stratēģijas īstenošanai.
Pirmās dienas noslēgumā dalībnieki iepazinās ar iedvesmojošiem stāstiem, kas apliecināja digitālo tehnoloģiju potenciālu Eiropas konkurētspējas paaugstināšanā. Ar savu pieredzi un zināšanām, kā gūt panākumus, dalījās Yubico drošās interneta “atslēgas” radītāja Stīna Ērensvarda (Stina Ehrensvard). Par pieredzi start-up veidošanā stāstīja TechHub Riga izveidotājs Andris Bērziņš, kurš ir līdzdarbojies Latvijā radītu digitālo inovāciju kā, piemēram, AirDog un infogr.am radīšanā. Tāpat ar savu pieredzi dalījās Spotify pārstāvis Stefans Blums (Stefan Blom) un Scania vecākais viceprezidents Ēriks Ljunbergs (Erik Ljungberg). Visi iedvesmojošie stāsti pieejami Latvijas prezidentūras You Tube kanālā.
Sešu paralēlo darba grupu laikā 18.jūnijā notika diskusijas par galvenajiem Digitālā vienotā tirgus stratēģijas punktiem – e-prasmēm, patērētāju uzticību, digitālās vides radošo saturu, telekomunikāciju pakalpojumu pieejamību, e-komerciju, e-pārvaldi un Eiropas uzņēmumu un nozaru digitalizāciju.
Būtiska loma stratēģijas ieviešanai ir e-prasmēm. Tāpēc, analizējot e-sabiedrības lomu Digitālā vienotā tirgus stratēģijas kontekstā, diskusiju dalībnieki dalījās ar praktiskiem piemēriem par publisko e-pakalpojumu izmantošanu. Dalībnieki analizēja pastāvošos izaicinājumus, lai pilnībā izmantotu mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas un veicinātu e-pakalpojumu lietošanu. Diskusiju un auditorijas balsojuma rezultātā tika apzinātas trīs pamata digitālās tiesības iedzīvotājiem un uzņēmējiem: 1) "Iesniegt-vienreiz" principa ieviešana publiskajā pārvaldē, 2) Lietotājiem draudzīgu e-pakalpojumu radīšana, 3) E-pakalpojumu lietotāju e-prasmju veicināšana.
Eiropas uzņēmumu un nozaru digitalizācijai veltītās diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ikviens no mums ir liecinieks pārejai uz digitālo ekonomiku. Šīs izmaiņas vairs neskar tikai informāciju un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sektoru, bet gan ietekmē visas industrijas un pakalpojumu sektoru. Tas ir globāls fenomens, un konkurence ir sīva. Dalībnieki bija vienisprātis, ka, lai saglabātu Eiropas globālo konkurētspēju, ir jāpieņem šī mainīgā vide.
“Digitālā vienotā tirgus stratēģija ir svarīga gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Tuvākajā nākotnē 90% profesiju pieprasīs digitālās prasmes, taču šobrīd Eiropas Savienībā tikai 47% iedzīvotāju tādas ir. Arī uzņēmumiem, īpaši mazajiem, nākotnē būs nepieciešams vairāk apgūt IKT prasmes. Šobrīd lielie uzņēmumi aktīvāk izmanto digitālās iespējas, optimizējot savu darbību, bet mazie uzņēmumi IKT instrumentus savā darbībā izmanto mazāk – piemēram, 95% lielo uzņēmumu ir savas mājaslapas, bet tikai 56% mazo uzņēmumu ir tīmekļa vietne. Tāpēc Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), ar mērķi uzlabot esošo situāciju, ir uzsākusi apmācības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šobrīd esam apmācījuši vairāk nekā 6000 MVU vadītājus un darbiniekus, taču lai sasniegtu vēl labāku rezultātu, nepieciešams vairāk iesaistīties gan valstij, gan nozares uzņēmumiem,” stāsta LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
Sesijas, kas bija veltīta e-komercijai, dalībnieki analizēja galvenos izaicinājumus uzņēmumiem, kas darbojas tīmeklī, it sevišķi pārrobežu darījumos. Dalībnieki norādīja, ka, lai sekmīgi attīstītos pārrobežu darījumi, ir nepieciešams vienkāršot virkni nosacījumu, kas to regulē. To paredz arī Digitālā vienotā tirgus stratēģija. Tāpat norisinājās diskusija par inovāciju un interneta platformu lomu digitālajā tirgū.
E-pakalpojumu lietošana ir cieši saistīta ar uzticību un drošību interneta vidē. Tāpēc viena no darba grupām bija veltīta diskusijai par šiem jautājumiem. Dalībnieki bija vienisprātis, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem regulējums par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā ES (NIS direktīva). Mums ir nepieciešams saskaņota ne tikai nacionālā likumdošana, bet arī interneta iespējas visā ES.
Spraigas diskusijas norisinājās darba grupā par digitālās vides radošo saturu. Dalībnieki analizēja radošās nozares iespējas un problēmas, ar kurām tā saskaras saistībā ar Digitālā vienotā tirgus ieviešanu. Dalībnieki uzsvēra, ka ir iespējams konkurēt ar bezmaksas saturu, jo atraktīvu pakalpojumu attīstīšana un ieviešana var uzveikt pirātismu.
Darba grupā, kas bija veltīta Digitālajam vienotajam tirgum, EK prezentēja Digitālā vienotā tirgus stratēģiju, kā būtisku aspektu uzsverot savienojamības nepieciešamību, kas ir visu digitālo pakalpojumu pamats. Darba grupā tika apspriesti būtiskākie aspekti, kā veicinātu savienojamību sakaru nozarē. Pēc intensīvām diskusijām tika secināts, ka būtiskākie iespējamie risinājumi ir efektīvas konkurences veicināšana infrastruktūras nozarē, kā arī pietiekoši elastīgas likumdošanas nepieciešamība.
“Digitālās asamblejas darba rezultāti palīdzēs ieviest Digitālā vienotā tirgus stratēģiju, kas savukārt pavērs jaunas iespējas ES ekonomikas attīstībai,” pasākuma noslēgumā norādīja Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Ministrs sevišķi uzsvēra, ka Digitālajam vienotajam tirgum ir jāatbalsta Eiropas kultūras un valodu dažādība.
Pasākumu organizēja Eiropas Komisija sadarbībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē. Latvijas prezidentūra ir otrā ES Padomes prezidentūra, kuras laikā Digitālā asambleja tiek organizēta ārpus Briseles. Digitālā asambleja 2015 bija nozīmīgākais notikums atbilstoši vienai no trim Latvijas prezidentūras prioritātēm - "Digitālā Eiropa".
