Galvenais TEN-T dienu notikums bija Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas transporta ministru deklarācijas pieņemšana par Rail Baltica projekta īstenošanu. Projekts ir svarīgs posms Ziemeļjūras - Baltijas transporta pamattīkla koridorā. Tāpat Eiropas Mobilitātes un transporta komisāre Violeta Bulca (Violeta Bulc) un Rietumbalkānu valstu ministri vienojās par transporta pamattīkla koridoru iespējamo pagarināšanu līdz Rietumbalkānu valstīm. Šāds mandāts tiks dots arī koridoru koordinatoriem.
Konferencē liela uzmanība tika veltīta trans-Eiropas transporta tīklu politikai un finansēšanas instrumentiem. ES mērķis infrastruktūras attīstībā ir mazināt plaisu starp dalībvalstu transporta tīkliem, novēršot tā sauktās šaurās vietas (bottlenecks), kas ir pamatnosacījums netraucētai iekšējā tirgus darbībai, un pārvarēt tehniskus šķēršļus kā, piemēram, novēršot nesavietojamus dzelzceļa satiksmes standartus.
Eiropas mobilitātes un transporta komisāre Violeta Bulca uzsvēra: „Ir pienācis laiks sakopot spēkus un trans-Eiropas transporta tīklu pārvērst realitātē. Mūsu nākotnes attīstības pamatā ir iesākto darbu, t.sk. svarīgu pārrobežu projektu īstenošana. Es paļaujos uz visiem iesaistītajiem partneriem – nacionāliem un reģionāliem, publiskiem un privātiem, kas ļaus labāk izmantot tādus instrumentus kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF) un jaunais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). Tādēļ rekomendācijas, kas iekļautas Kristofersena – Bodeviga – Seči ziņojumā, ir būtiskas privāto investīciju piesaistē.”
Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss: „Esmu priecīgs sveikt TEN dienas Rīgā – notikumu, kas iezīmē Latvijas vēsturiskās pirmās prezidentūras ES Padomē noslēgumu. Esmu gandarīts, ka šajā augsta līmeņa konferencē būtiska loma tika veltīta inovatīvas un savienojošas infrastruktūras attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot finansēšanas jautājumiem. Rail Baltica ir lielisks piemērs šādai savienojošai infrastruktūrai. Tas ne tikai savieno lielākās Baltijas valstu pilsētas ar Eiropas platuma dzelzceļa līniju, nodrošinot jaunus mobilitātes risinājumus pasažieriem un kravām, bet arī iezīmē simbolisku Baltijas reģiona atkal savienošanu ar Eiropas centru. Mēs esam gandarīti, ka iesaistītās puses ir sekmīgi parakstījušas deklarāciju par Rail Baltica projektu.”
Konferences laikā EK nāca klajā ar pētījuma rezultātiem par transporta pamattīkla koridoriem. Tā galvenie secinājumi norāda, ka, veicot ES investīcijas transporta infrastruktūrā, tiks radīti 10 miljoni darbavietu un nodrošināts IKP pieaugums 1,8% apmērā. Šī pozitīvā ietekme uz ekonomiku un darba vietu tirgu turpināsies arī ārpus investīciju perioda - līdz pat 2030 gadam.
2015.gada 10.jūlijā CEF komiteja atlasīs tos projektus, kuriem tiks piešķirts ES fondu finansējums. Eiropas transporta savienojumu uzlabošanai no CEF ir pieejami 11,9 miljardi eiro.
“TEN-T dienas 2015” organizēja Eiropas Komisija sadarbībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē.