11. un 12.jūnijā Rīgā notika trešā Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla valdes sanāksme, kurā Eiropas Komisijas pārstāvji un 28 Eiropas Savienības valstu nodarbinātības dienestu vadītāji sprieda par situāciju Eiropas valstu darba tirgū, nodarbinātības dienestu tīkla uzdevumiem, prioritātēm un paveikto bezdarba mazināšanā.
Viens no tīkla mērķiem ir nodarbinātības dienestu sniegto pakalpojumu efektivitātes paaugstināšana, tāpēc liela uzmanība sanāksmē bija pievērsta pieredzes apmaiņai. Tāpat sanāksmes dalībnieki apsprieda labās prakses piemērus ilgstoša bezdarba mazināšanā un jauniešu nodarbinātības veicināšanā, kā arī pārrunāja elektronisko pakalpojumu attīstības un pieejamības nozīmi mūsdienās.
Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas ģenerāldirektorāta vadītājs Detlefs Ekerts (Detlef Eckert), raksturojot bezdarba situāciju Eiropas valstīs, norādīja, ka, pieaugot brīvo darba vietu skaitam, bezdarba līmeņa samazināšanās tendence nav novērojama, tāpēc vairumam Eiropas Savienības dalībvalstu aktuāla ir darbaspēka un darba tirgus prasību salāgošana.
Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla valdes priekšsēdētāja vietniece Inese Kalvāne sanāksmē uzsvēra nodarbinātības dienestu lomu iekļaujošas nodarbinātības veicināšanā. Nodarbinātības dienestu savstarpējai sadarbībai un pieredzes pārņemšanai ir būtiska nozīme ilgstošā bezdarba mazināšanā un atbalsta sniegšanā šādām mērķgrupām – jaunieši bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti un pirmspensijas vecuma bezdarbnieki. I.Kalvāne vērsa uzmanību arī uz nodarbinātības dienestu personāla attīstības nozīmi, lai mazinātu bezdarba problēmas.
Nodarbinātības dienestu vadītāji aktīvi diskutēja par nodarbinātības dienestu lomu ilgstoši bez darba esošu cilvēku atgriešanai darba tirgū. Vairāku valstu labās prakses piemēri liecina, ka šādi cilvēki atsāk strādāt tad, ja nodarbinātības dienesta personāls izmanto individuālu pieeju, palīdzot bezdarba cēloņus novērst, ņemot vērā katru konkrēto gadījumu.
Vienlaikus nodarbinātības dienestu vadītāji akcentēja preventīvo pasākumu nozīmi un dienestu lomu ilgstoša bezdarba nepieļaušanā. Ir svarīgi pēc iespējas īsākā laikā novērtēt bez darba palikušā cilvēka iegūtās darba prasmes un to atbilstību mūsdienu darba tirgus prasībām, izprast, kādas papildus kompetences ir nepieciešamas, un piemeklēt atbilstošu darbavietu, pirms tam nodrošinot arī nepieciešamo apmācību.
Darba tirgus prasību un darba meklētāju prasmju salāgošanas procesā nodarbinātības dienestiem ir izšķiroša loma, jo kompetenti jāizvērtē katra situācija un jāatrod piemērotākais risinājums. Vairums dalībvalstu vērtē, kā efektīvi attīstīt šādas salāgošanas iespējas e-vidē, vienlaikus strādājot pie e-pakalpojumu individualizācijas. E-vides izmantošana uzlabo pakalpojumu sasniedzamību un iespēju izmantot tos tiklīdz iestājusies bezdarba situācija, negaidot, kad tiks nodrošināta klātienes konsultācija nodarbinātības dienestā.
Ar savu pieredzi par e-pakalpojumu attīstību iepazīstināja Nīderlandes pārstāvji. Piemēram, veiksmīga komunikācija ar jauniešiem notiek ar elektronisko rīku starpniecību, tostarp, Skype, kas ir ļoti nozīmīgi situācijās, kad jaunieši nelabprāt vēlas apmeklēt nodarbinātības dienestus klātienē.
Savukārt Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla valdes priekšsēdētājs Franks Veize (Frank-J. Weise) preses konferencē augsti novērtēja Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras veikumu ilgstošā bezdarba mazināšanā un jauniešu nodarbinātības veicināšanā, kā arī e-pakalpojumu attīstībā.
Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls izveidots 2014.gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par ciešāku sadarbību starp Eiropas valstu nodarbinātības dienestiem. Tīklā darbojas visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības dienestu vadītāji un Eiropas Komisijas pārstāvji.
Vienu reizi pusgadā katra prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē organizē Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla valdes sanāksmi, lai apspriestu, kas ir paveikts iepriekšējā pusgadā un pieņemtu lēmumus par turpmāko darbību. Šajā pusgadā valdes sanāksmi rīko Latvija. To organizēja Nodarbinātības valsts aģentūra ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu (EaSi-PROGRESS Program 2015).
