Vienlaikus ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotās konferences 104.sesiju Ženēvā notiekošajā Darba un sociālo lietu ministru neformālajā sanāksmē klātesošie ministri vienojās, ka ir jāuzlabo darba apstākļi mazajos uzņēmumos un mikrouzņēmumos.
Darba un sociālo lietu ministru neformālajā sanāksmē, kuru kopīgi rīkoja Latvija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts un Starptautiskā Darba organizācija (ILO), ir panākta vienošanās par centienu atjaunošanu darba apstākļu uzlabošanā mazajos uzņēmumos un mikrouzņēmumos gan valsts, gan starptautiskajā līmenī.
Latvijas Labklājības ministrs Uldis Augulis kā neformālās ministru sanāksmes vadītājs atzinīgi novērtēja Amerikas Savienoto Valstu, Filipīnu, Francijas, Gruzijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Tunisijas, Turcijas, kā arī Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāres Mariannas Tīsenas (Marianne Thyssen) pozitīvo ieguldījumu šajā diskusijā.
U.Augulis uzsvēra, ka nodarbināto drošības un veselības standartu ietekmes paplašināšana mazajos uzņēmumos un mikrouzņēmumos ir „viena no Latvijas prezidentūras darba prioritātēm. Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts ministru un ekspertu līmenī uzsver piemērošanos jauniem izaicinājumiem darba vidē, tajā skaitā praktisku veselības un drošības standartu ieviešanu mazajos un mikrouzņēmumos, jauniem riska faktoriem, arodslimībām un darbaspēka novecošanos.”
Pateicoties Latvijas prezidentūrai par tās iesaistīšanos, SDO ģenerāldirektors Gajs Raiders (Guy Ryder) uzsvēra nodarbināto drošības un veselības aizsardzības (OSH) dramatisko pusi, sakot, ka to varētu saukt par „kluso traģēdiju”. Mēs zinām, ka [pasaulē] vairāk nekā 2 miljoni strādājošo katru gadu mirst no darba traumām un arodslimībām. Vairāk nekā 313 miljoni strādājošo katru gadu cieš no darba traumām, 860 tūkstoši cilvēku ik dienu tiek ievainoti darbā. Turklāt, neskatoties uz cilvēcisko traģēdiju, ko rada katra nāve, ievainojumi un slimības, tās rada arī izmaksas – saskaņā ar mūsu aprēķiniem, tie ir aptuveni 4% no pasaules iekšzemes kopprodukta.”
Mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi pārstāv lielāko daļu no visiem pasaules uzņēmumiem un nodarbina ievērojamu daļu no pasaules darbaspēka. Par mikrouzņēmumiem pieņemts uzskatīt uzņēmumus, kuros ir ne vairāk kā desmit darbinieki, bet mazie uzņēmumi ir uzņēmumi, kuros ir nodarbināti 10-100 darbinieki. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs šajos uzņēmumos strādājošie pārstāv vairāk nekā 95% no visiem uzņēmumiem, veidojot aptuveni 46% no kopējās nodarbinātības.
Nodarbinātie ES valstīs legāli reģistrētajos mazajos uzņēmumos un mikrouzņēmumos veido aptuveni 50% no kopējā nodarbināto skaita – tomēr šajos uzņēmumos bieži trūkst strukturētas pieejas darba drošības un veselības aizsardzības pārvaldībai. Ieteikumu un ekspertīzes trūkums, tāpat kā zema izpratne par riskiem un pienākumiem, ir galvenie faktori nepietiekamai darba drošības un veselības aizsardzības prasību ieviešanai mazajos uzņēmumos un mikrouzņēmumos. Turklāt aizvien vairāk izmantotie pagaidu līgumi, fiktīvā pašnodarbinātība un līgumsaistības ar vairākām pusēm, piemēram, apakšuzņēmumiem, rada papildus grūtības fizisko un psihosociālo risku novēršanai.
Iepriekšminēto iemeslu dēļ mazajos uzņēmumos un mikrouzņēmumos strādājošo personu riski ir daudz lielāki salīdzinājumā ar riskiem, kas apdraud lielos uzņēmumos strādājošos: mazajos uzņēmumos un mikrouzņēmumos letālo nelaimes gadījumu skaits ir gandrīz divreiz lielāks nekā lielajos uzņēmumos. Mazie uzņēmumi parasti arī mazāk ņem vērā nacionālo un starptautisko tiesību aktu prasības.
Ministrs Augulis pozitīvi novērtēja SDO un ES valstiskajā un starptautiskajā līmenī līdz šim īstenotās jaunākās darba vides uzlabošanas aktivitātes un projektus. Īpaši viņš minēja SDO Darbības plānu 2010-2016, kas paredzēts, lai pilnībā ratificētu un efektīvi īstenotu darba drošības un veselības aizsardzības instrumentus un ES jauno stratēģisko ietvaru veselībai un drošībai darbā 2014-2020.
Tomēr viņš piebilda: „Lai sasniegtu mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu specifisko mērķa grupu un informētu viņus par darba aizsardzības būtisko nozīmi, svarīga ir mūsdienīgu un inovatīvu pasākumu īstenošana, iekļaujot jaunākās tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļus”.
Neformālās ministru sanāksmes laikā klātesošie vienojās, ka galvenais izaicinājums joprojām paliek darba drošības un veselības aizsardzības vajadzību un resursu piedāvājuma efektīva saskaņošana. Tādēļ ir jāpieliek kopīgas pūles kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī. Pēdējos gados gūtajiem labās prakses piemēriem ir jābūt piemērotiem un uz darbību orientētiem, ieteikumiem situācijas uzlabošanai jābūt ar zemām izmaksām, kombinējot veselību un drošību ar citiem vadības mērķiem. Šā mērķa saniegšanai atbilstošos gadījumos bija nepieciešama tiesību aktu vienkāršošana, kā arī atbalsta un padomu sniegšana mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai atvieglotu iespējamo risku novērtēšanu, izmantojot radošu un koncentrētu pieeju.
Uzsverot mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu nozīmīgo lomu daudzu valstu ekonomikās un īpašos izaicinājumus, ar kuriem mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi sastopas, ieviešot darba drošības un veselības aizsardzības prasības, G.Raiders secināja: „Lai sekmētu to ieviešanu, ir būtiski profilakses kultūru ieaudzināt sabiedrībā un stiprināt nacionālo institucionālo politiku, sistēmas un programmas, tajā skaitā stingru darba tiesību administrāciju un īstenošanu, nodrošinot prasību efektīvu ievērošanu.”
