Latvijas prezidentūra un Eiropas Parlaments 2015.gada 28.maijā pēc ilgām sarunām 12,5 stundu garumā panāca pagaidu vienošanos par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulu, kuras mērķis ir stimulēt ekonomiku.
Vienošanos vēl apstiprinās Padome pēc tam, kad viss regulas teksts būs pabeigts tehniskā līmenī. Pēc tam regulu iesniegs Eiropas Parlamentā balsojumam pirmajā lasījumā un Padomē galīgajai apstiprināšanai.
“Šodienas pozitīvais iznākums ļaus mums pabeigt vispārīgo vienošanos jūnijā un sagatavos augsni, lai būtu iespējams sākt veikt jaunas investīcijas šovasar,” sacīja Jānis Reirs, Latvijas finanšu ministrs un ECOFIN Padomes priekšsēdētājs.
Vienošanos panāca trialoga sanāksmē Briselē. Kopš šī gada 23.aprīļa Padome un Parlaments kopumā aizvadījuši astoņus trialogus, līdz martā un aprīlī abas institūcijas apstiprināja savu nostāju sarunās.
ESIF izveidos Eiropas Investīciju bankas struktūrā, pamatojoties uz Komisijas un EIB vienošanos. Sākotnējā trīs gadu investīciju periodā fonds atbalstīs projektus daudzās jomās, tostarp transporta, enerģētikas un platjoslas infrastruktūras, kā arī izglītības, veselības, pētniecības un MVU riska finansēšanas jomā. Tas būs paredzēts sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, nenosakot nekādas prioritātes atkarībā no nozares vai reģiona, jo īpaši, lai novērstu tirgus nepilnības. ESIF papildinās pašreizējās ES programmas un parastās EIB darbības.
Pirms šī sākotnējā investīciju perioda beigām Komisija iesniegs neatkarīgu novērtējumu par to, vai ir sasniegti ESIF regulas mērķi. Pamatojoties uz ziņojumā izdarītajiem secinājumiem, Komisija atbilstošā gadījumā ierosinās pagarināt vai pārtraukt ESIF jauno investīciju periodu.
Fondu veidos garantijas 16 miljardu eiro apmērā no ES budžeta un 5 miljardi eiro no EIB. Lai segtu potenciālos garantiju pieprasījumus, tiks izveidots garantiju fonds, kuru līdz 2020.gadam pakāpeniski palielinās līdz 8 miljardiem euro (t. i., 50% no visām ES garantiju saistībām).
ES finansējumu piešķirs, pārdalot programmas “Apvārsnis 2020” subsīdijas (pētniecībai un inovācijām) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta subsīdijas (transportam, enerģētikai un digitālajiem tīkliem), kā arī izmantojot neizlietotās gada budžeta rezerves. Tomēr Padomes prezidentūra un Eiropas Parlaments vienojās palielināt finansējuma daļu, ko piešķir no neizlietotajām rezervēm, salīdzinājumā ar to, ko ierosināja Komisija, lai samazinātu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ieguldījumu.
Par finansējumu panāca šādu vienošanos:
Turklāt tika panākta vienošanās, ka 500 miljoni eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta finanšu instrumentiem tiks piešķirti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta subsīdijām.
ESIF veicinās riska uzņemšanās spējas. Uzņemoties daļu riska jaunajos projektos, sedzot pirmās kārtas zaudējumus, fonds mudinās privātos investorus iesaistīties ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tādējādi paredzams, ka ESIF kopējais multiplikatora efekts būs 1:15 reālās investīcijās. Trīs gadu investīciju periodā tas ļaus piesaistīt vairāk nekā 300 miljardus euro papildu investīcijās.
ESIF būs divu līmeņu pārvaldības struktūra:
Dalībvalstis var veikt ieguldījumu ESIF garantiju veidā vai skaidrā naudā, savukārt trešās personās var veikt ieguldījumu skaidrā naudā. Tomēr ieguldījumi neparedz nekādu iespēju ietekmēt fonda pārvaldību.
Trešās puses, tostarp dalībvalstu attīstības veicināšanas bankas, varēs līdzfinansēt kopā ar ESIF vai nu atsevišķus projektus, vai piešķirt līdzfinansējumu investīciju platformām.
Ar regulējumu tiks izveidota arī neatkarīga ekspertu grupa projektu konsultēšanai (European investment advisory hub), kas sniegs konsultatīvu atbalstu projektu noteikšanā, sagatavošanā un attīstībā visā ES. Saskaņā ar regulu tiks izveidots Eiropas investīciju projektu portāls (European investment project portal), lai uzlabotu investoru zināšanas par pašreizējiem un turpmākajiem projektiem.
