21.maijā Rīgā norisinājās 3.Austrumu partnerības Biznesa Forums „Lietišķā sadarbība pāri Austrumu partnerības robežām”, kurā tikās vairāk nekā 600 biznesa un politiskie līderi no 41 valsts.
Tirdzniecības, uzņēmējdarbības, tostarp mazā un vidējā biznesa attīstībai un labklājības līmeņa pieaugumam ir izšķiroša loma Austrumu partnerības tālākajā attīstībā, miera un stabilitātes nodrošināšanā reģionā. Tā, rezumējot Austrumu partnerības Biznesa Foruma norisi, šodien preses konferencē uzsvēra foruma organizatori – Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs un Eiropas biznesa konfederācijas BUSINESSEUROPE ģenerāldirektors Markuss Beirers, kā arī ES kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johaness Hāns.
Foruma patrons Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš atklāšanas uzrunā akcentēja nepieciešamību ES veidot ekonomiski integrētu un vienotu tirdzniecības un investīciju telpu, kas dod iespēju Austrumu partnerības kontekstā attīstīt tirdzniecības un transporta infrastruktūru, savienojot dinamiskos Baltijas jūras un Melnās jūras reģionus. Valsts prezidents norādīja arī uz nepieciešamību kopīgiem spēkiem veidot modernus reģionālos transporta koridorus, lai iekļautos perspektīvajos Eiropas-Āzijas multimodālajos savienojumos, un izmantot iespējas tālāk attīstīt sadarbību ar Centrālāzijas valstīm, ar kurām Latvija jau šodien aktīvi veido ciešus un abpusēji izdevīgus kontaktus.
Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johaness Hāns, paziņojot par jaunas ES atbalsta programmas uzsākšanu Austrumu partneru valstīs, uzsvēra uzņēmējdarbības lielo lomu, nodrošinot stabilitāti reģionā, kas iespējams tikai tad, ja sabiedrība ir sasniegusi pietiekamu labklājību, lai tā spētu justies nodrošināta un apmierināta. Tajā pašā laikā J.Hāns uzsvēra, ka Austrumu partnerība nav vienvirziena sadarbība, tādēļ arī pašu Austrumu partneru valstu aktivitāte un ieguldījums reformu īstenošanā ir ļoti nozīmīgs.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs akcentēja: „Eiropa lūkojas uz Austrumu partnerību kā uz politisku un ekonomisku instrumentu, kā veicināt Eiropas vērtību iedzīvināšanu plašākā reģionā, un tas ir pareizi. Tomēr, raugoties no biznesa viedokļa, tiekoties ar Austrumu partnerības valstu uzņēmēju organizācijām un zinot šo valstu attīstību, ir pilnīgi skaidrs, ka līdz šim mēs neesam spējuši izmantot visu to potenciālu, ko Austrumu partnerībai vajadzētu sniegt, lai veicinātu uzņēmējdarbību un tirdzniecību reģionā.”
Apzinoties šo nepieciešamību, Austrumu partnerības Biznesa Foruma ietvaros LDDK un BUSINESSEUROPE izstrādāja rekomendācijas politiskajiem līderiem, aicinot veicināt tirdzniecību un uzlabot uzņēmējdarbības vidi reģionā, kā arī sekmēt sistemātisku publiskā un privātā sektora dialogu. Rekomendācijas arī uzsver nepieciešamību stiprināt darba devēju un uzņēmēju organizāciju kapacitāti un sniegt ieguldījumu labas pārvaldības stiprināšanā, kā arī pilnveidot transporta, enerģētikas, digitālās nozares attīstību un pieeju finanšu avotiem.
Kā vienu no uzņēmējdarbību veicinošiem instrumentiem LDDK akcentēja Lietišķās sadarbības padomju izveidi. LDDK jau tagad ir izveidojusi septiņas šādas padomes, kurās sadarbojas Latvijas un ārpus ES esošu valstu darba devēju organizācijas, tādējādi veicinot biznesa kontaktus un kopīgi strādājot administratīvo šķēršļu mazināšanai starptautiskās tirdzniecības interesēs. Līdzīga veida sadarbības mehānisms būtu nepieciešams arī Eiropas līmenī, veidojot šādas padomes starp BUSINESSEUROPE un ārpus ES esošu valstu un starptautisku biznesa organizāciju pārstāvjiem.
BUSINESSEUROPE ģenerāldirektors Markuss Beirers: „Divi gadi kopš iepriekšējā Austrumu partnerības Biznesa Foruma ir pietiekams laiks, lai apzinātu, kas līdz šim sasniegts un kas vēl darāms. Jāatzīst, ka ir padziļinājusies komunikācija starp ES un Austrumu partneru valstīm, kā arī komunikācija pašu Austrumu partneru valstu starpā, kas ir uzteicami. Tomēr jāsaprot, ka turpmākā attīstībā uzņēmējdarbība un tās izaugsme ir atslēgas faktors. Tas neapšaubāmi prasa reformu īstenošanu šajās valstīs, tostarp uzlabojot investīciju drošību, biznesa vidi un veicinot dialogu starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem. Pieredze liecina – valstīs, kur šis dialogs ir pietiekami intensīvs un labi darbojas, arī ekonomiskā izaugsme ir daudz aktīvāka.”
Forumu rīkoja Latvijas prezidentūra ES Padomē, Latvijas Darba devēju konfederācija un Eiropas Biznesa konfederācija BUSINESSEUROPE. Stratēģiskie partneri: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupa un Eiropas Investīciju banka, partneri - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), SIA „Lattelecom”, AS „Latvenergo” un „EastInvest”.
Foruma laikā norisinās arī divpusējas delegātu tikšanās, veicinot potenciālu biznesa partnerību attīstību starp ES, Austrumu partnerības un citu pasaules valstu uzņēmējiem.
