2015. gada 18. maijā Briselē notika Albānijas un Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas padomes (SA padomes) septītā sanāksme. ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogrīni (Federica Mogherini) vārdā sanāksmi vadīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Eiropas Komisiju pārstāvēja Eiropas Kaimiņattiecību un paplašināšanas sarunu komisārs Johanness Hāns (Johannes Hahn). Albānijas delegāciju vadīja ārlietu ministrs Ditmirs Bušati (Ditmir Bushati).
Šī bija pirmā SA padomes sēde pēc Eiropadomes 2014. gada 27. jūnija lēmuma piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu, un SA padome atzinīgi novērtēja šo svarīgo atskaites punktu Albānijas ES integrācijas procesā. Tas nozīmē arī ES un Albānijas attiecību stiprināšanu.
SA padome atzīmēja, ka Eiropas Komisijas „Albānijas 2014. gada progresa ziņojumā” secināts, ka Albānija ir guvusi panākumus, nodrošinot atbilstību politiskajiem dalības kritērijiem, jo valsts ir realizējusi nozīmīgas reformas tieslietu un valsts pārvaldes sistēmā un turpinājusi veikt pasākumus korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas un cilvēktiesību jomā.
SA padome norādīja uz 2014. gada 16. decembra Vispārējo lietu padomes secinājumiem, kuros atzīts, ka Albānija ir apņēmusies apkarot organizēto noziedzību, realizējot efektīvākus tiesībaizsardzības pasākumus, un tāpēc palielinājies konfiscēto narkotisko vielu daudzums un attīstījušās tieslietu sistēmas reformas. SA padome atkārtoja, ka Eiropadome apsvērs iestāšanās sarunu uzsākšanu saskaņā ar iedibinātu praksi, tikko Komisija būs izvērtējusi, ka Albānija ir sasniegusi vajadzīgo atbilstības līmeni dalības kritērijiem. Albānija pauda cerību, ka lēmums atklāt iestāšanās sarunas tiks pieņemts ticamā un paredzamā procesā, vadoties pēc valsts panākumiem piecu galveno prioritāšu izpildē. ES norādīja, ka vēl nāksies risināt dažas problēmas. ES uzsvēra, ka Albānijai aktīvāk jāturpina reformu centieni piecās galvenajās prioritātēs, īpaši likumības jomā. ES arī mudināja Albāniju nostiprināt jau realizēto reformu sasniegumus un tās īstenot ilgtspējīgi.
SA padome atgādināja, ka ES joprojām pilnībā atbalsta Albānijas integrāciju ES un turpinās to atbalstīt. ES atzinīgi vērtēja Albānijas iestāžu apņemšanos turpināt reformu programmu, kā apstiprināts augsta līmeņa dialoga tikšanos ietvarā.
SA padome atzīmēja, ka Eiropas integrācijas reformu ilgtspējībai izšķirošs ir konstruktīvs un iekļaujošs politisks dialogs parlamentā starp vadošo vairākumu un opozīciju. Šajā kontekstā ES atzinīgi novērtēja starppartiju politisko vienošanos, kas panākta 2014. gada 24. decembrī, un aicināja Albānijas ieinteresētās puses nodrošināt tās atbildīgu ieviešanu. SA padome arī atzinīgi vērtēja to, ka ir nodibināta Nacionālā Eiropas integrācijas padome, ko vada opozīcija, jo tas ir svarīgs līdzeklis, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju reformām, kas saistās ar ES. Tomēr ES ar bažām norādīja uz politisko spriedzi, kas joprojām pastāv starp politiskajiem spēkiem.
ES uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt, lai plānotās vēlēšanas notiktu pēc atbilstošiem standartiem. Vēlēšanu vadīšanas iestādēm savi pienākumi jāveic patstāvīgi, un jānodrošina attiecīgo tiesību aktu pilnvērtīga īstenošana. ES atgādināja, ka šīs vēlēšanas Albānijai sniedz papildu iespēju demonstrēt apņemšanos ieviest decembra politisko vienošanos par problēmu ar krimināli sodītām personām valsts ierēdņu amatos.
SA padome atzīmēja, ka valsts pārvaldes reforma joprojām ir Albānijas galvenā prioritāte un arī viens no ES paplašināšanas procesa balstiem. Spēja pārņemt ES acquis galvenokārt ir atkarīga no depolitizētas un iedarbīgas valsts administrācijas. ES atzinīgi vērtēja pasākumus, kas līdz šim veikti Albānijā, lai ieviestu jauno Civildienesta likumu, taču brīdināja, lai netiktu veikti tādi šī likuma grozījumi, kas varētu iedragāt Albānijas ilgtermiņa perspektīvu un apņemšanos attīstīt profesionālu, uz nopelniem balstītu civildienestu, neņemot vērā darbinieku politiskos uzskatus. un ES arī atzinīgi vērtēja nesen apstiprināto Valsts pārvaldes reformu stratēģiju 2015.-2020. gadam un jauno Administratīvā procesa kodeksu un aicināja tos ieviest.
SA padome atzīmēja, ka svarīgs uzdevums joprojām ir veikt tieslietu sistēmas reformu. Tieslietu sistēmas neatkarība, objektivitāte, caurskatāmība, efektivitāte un atbildīgums ir galvenie elementi, novērtējot iestāšanās ES politiskos kritērijus, un svarīgākais aspekts, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu un panākumus korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā. ES uzsvēra, cik svarīgs ir visaptverošs un iekļaujošs tieslietu sistēmas reformu process, un mudināja Albāniju turpināt sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un Eiropas Padomes izveidoto Eiropas Demokrātijas un tiesiskuma komisiju (Venēcijas komisiju).
SA padome atzīmēja, ka korupcijas apkarošana joprojām ir nozīmīga Albānijas prioritāte. SA padome atzinīgi novērtēja Albānijas apņemšanos pastiprināt centienus, lai novērstu korupciju un to apkarotu. Ir nostiprināts tiesiskais regulējums un politikas saskaņošana un uzraudzība, tostarp apstiprinot pretkorupcijas stratēģiju un rīcības plānu. ES uzsvēra, cik svarīga ir rīcības plāna efektīva ieviešana un tās uzraudzība. ES atzinīgi atsaucās par tāda interneta portāla izveidi, kurā pilsoņi var iesniegt sūdzības un ziņot par korupcijas gadījumiem, un uzsvēra, ka ir būtiska lietu pienācīga izskatīšana un pēcpārbaude. Joprojām ir svarīgi visos līmeņos iedibināt stabilu pieredzi korupcijas lietu proaktīvā izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un notiesājošiem spriedumiem šādās lietās.
SA padome atzīmēja, ka organizētās noziedzības apkarošana paliek Albānijas galvenā prioritāte. Padome atzīmēja pozitīvu virzību vairākās jomās, kas veicinājis tiesībaizsardzības darbību aktivizēšanos, mudināja rosīgāk darboties, lai gūtu dziļu un uzticamu pieredzi organizētās noziedzības tīklu iznīcināšanā un visu veidu noziedzīgu darbību apkarošanā visos līmeņos. Pilnībā jārealizē spēkā esošie tiesību akti un jānovērš šķēršļi efektīvai izmeklēšanai, tostarp veicot Kriminālprocesa kodeksa grozījumus.
ES atkārtoti pauda apņemšanos atcelt īstermiņa vīzu prasību Albānijas pilsoņiem un atzīmēja Albānijas varasiestāžu centienus nodrošināt vīzu liberalizācijas nosacījumu izpildi. ES tomēr norādīja, ka aizvien vairāk Albānijas pilsoņu iesniedz nepamatotus patvēruma pieprasījumus ES dalībvalstīs un Šengenas līguma asociētajās valstīs. ES aicina Albānijas iestādes ieviest gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumus, lai vērsos pret šo negatīvo parādību, tostarp sekojot, kā tiek izpildīti jaunākie Eiropas Komisijas sniegtie ieteikumi saskaņā ar Uzraudzības mehānismu pēc vīzu liberalizācijas.
ES atzīmēja, ka Albānija ir pielikusi pūles, lai nostiprinātu pamattiesību aizsardzību, jo sevišķi uzlabojot attiecīgo tiesisko regulējumu, un uzsvēra efektīvas ieviešanas nepieciešamību. ES aicināja turpināt darbu, proti, vēl vairāk nostiprināt pie minoritātēm piederošu personu aizsardzību. Šajā politikas jomā vēl sasniedzams svarīgs mērķis – jāpieņem visaptverošs tiesiskais regulējums atbilstoši attiecīgiem Eiropas un starptautiskiem standartiem.
ES atzinīgi novērtēja, ka Albānija panākusi zināmu progresu, lai kļūtu par funkcionējošu tirgus ekonomiku. ES atzīmēja, ka Albānijas tautsaimniecība turpina augšupeju un ka Albānija saglabā makroekonomisko stabilitāti; tomēr valsts joprojām saskaras ar nopietnām problēmām. Saskaņā ar ES, Rietumbalkānu un Turcijas Ekonomiskā un finanšu dialoga kopīgajiem secinājumiem Albāniju aicina pielikt tālākas pūles, lai nodrošinātu publiskā finansējuma ilgtspējību, vienlaikus saglabājot budžeta manevrēšanas iespējas valsts investīcijām, kas steidzami nepieciešamas izaugsmes veicināšanai.
Finanšu sadarbības jomā ES atzīmēja apmierinošu veikumu vairuma palīdzības projektu ieviešanā. Kopumā panākta virzība, pārvarot virkni sarežģījumu. Tomēr dažos gadījumos saglabājas problēmas, kas saistītas ar savlaicīgu un pietiekamu Albānijas valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu darbības izdevumiem un uzturēšanai. ES atzinīgi vērtēja Albānijas iestāžu pilnvērtīgu dalību Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) sagatavošanā, un jo sevišķi - labo sadarbību konsultācijās, lai pabeigtu nākamā posma stratēģiskās pieejas izstrādi un sagatavotu IPA 2015 nozaru plānošanas dokumentus.
SA Padome atzinīgi vērtēja Albānijas aktīvo līdzdalību Dienvidaustrumeiropas reģionālajās iniciatīvās un struktūrās, un valsts labās kaimiņattiecības un konstruktīvo nostāju reģiona jautājumos. Šajā sakarībā ES izteica atzinību Albānijas prezidentūrai par līdzšinējo darbu un pieliktajām pūlēm Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesa (DAESP) turpmākā nostiprināšanā. SA Padome aicināja Albāniju turpināt atbalstīt pozitīvu sadarbību reģionā, tostarp parakstot divpusējas konvencijas un veicināt reģionālo sadarbību. ES atkārtoti uzsvēra, ka labas kaimiņattiecības un reģiona stabilitāte ir Stabilizācijas un asociācijas procesa būtiska sastāvdaļa, un brīdināja atturēties no izteikumiem, kas varētu ietekmēt labas kaimiņattiecības.
SA padome augstu novērtēja Albānijas pilnīgu pievienošanos Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) paziņojumiem un Padomes lēmumiem.
