| 2015. gads 18. maijs |
Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai veltītā video projekta #domasspēks 19.epizode turpina jau iepriekšējās sērijās aizsākto sarunu par sieviešu tiesībām, kas bija būtiska tēma Aspazijas darbos. Šoreiz diskusijai pievienojas karatē čempione, juriste un sieviešu tiesību aizstāve Vafa al Kenani (Wafa al Kenany) no Nīderlandes.
Vafa al Kenani dzimusi Irākā un, brāļa mudināta, pusaudža gados sākusi nodarboties ar karatē, kļūstot par vairākkārtēju Irākas čempioni. Aktīvās politiskās darbības dēļ, kas bija vērsta pret pastāvošo varu, viņai 1993.gadā nācās Bagdādi pamest. Tādēļ jau vairāk nekā 20 gadu Vafa dzīvo Nīderlandē. Amsterdamas Universitātē viņa studējusi jurisprudenci, bet paralēli darbam cilvēktiesību un īpaši sieviešu tiesību jomā turpina nodarboties ar karatē starptautiskā līmenī.
“Sabiedrība var uzplaukt, pateicoties sieviešu un vīriešu kopdarbam. Ja tikai vīrieši dominē pār sabiedrību, tad, protams, darbi var sekmēties, bet simts reizes labāk tie veiktos, ja tajos piedalītos arī sievietes. Patiesībā tas arī ir iemesls, kādēļ es aizstāvu sieviešu tiesības,” skaidro Vafa al Kenani.
Projekta #domasspēks jaunākajā epizodē viņa kopā ar žurnālisti Evu Ikstenu-Starpcāni, kas atveido Aspaziju, lasa fragmentus no referāta Tikumības jautājums lugā “Zaudētās tiesības”. Ar šo runu dzejniece noslēdz visu 1894.gadu presē ilgušās diskusijas par viņas lugu “Zaudētās tiesības”, kas tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām feminisma ideju izpausmēm viņas daiļradē.
Lugā bagātnieks Langarts, izmantodams privilēģijas, kuras viņam dod materiālā nodrošinātība, vara un cieņa sabiedrībā, pavedina trūcīgu un sabiedriskās domas neaizsargātu meiteni Laimu. Lugas beigās viņa Langartu nošauj, labi zinādama, ka noslepkavo cilvēku, kuru sabiedrība nekad netiesās, bet pēc tam iet nāvē pati.
Pēc lugas pirmizrādes presē izvērsās plaša polemika par valdošo slāņu dubultmorāli, par sievietes neapskaužamo stāvokli 90.gadu sabiedrībā un par mākslas atmaskojošo lomu. Kritiķi no sociāldemokrātu aprindām lugu uztvēra kā protestu pret “dzīves varenajiem” un uzgavilēja dzejniecei par sociālās netaisnības atmaskojumu. Savukārt konservatīvā prese nosodīja galvenās varones netikumību un tiesāja Aspaziju, kas uzdrošinājās vilkt “dienas gaismā visas nešķīstības un netiklības, kuras nakts tumsība žēlīgi sedz un kuras ne tikai darīt, bet arī redzēt un pat zināt liedz mūsu iedzimtā kautrība, mūsu goda prāts un šķīstās sirds jūtas” (rakstīja laikraksts Balss).
Atbildot uz šiem pārmetumiem, Aspazija savā runā uzsvēra, ka latviešu jaunietes nav “emancipācijas briesmoņi, kas spēj domāt”, bet gan “garīgā ziņā bagāti apdāvinātas” sievietes, kas grib būt pilnvērtīgas sabiedrības locekles. Tādēļ dzejniece uzskatāma par pirmo feministi latviešu literatūrā. Aspazija pirmā ne tikai atļāvās izvest uz skatuves sievieti, bet arī atklāti runāja par viņas stāvokli sabiedrībā, potenciālu vēstures veidošanā un tiesībām veidot dzīvi saskaņā ar savām jūtām.
Aspazijas idejas joprojām ir aktuālas, jo dzimumu līdztiesība, sieviešu un meiteņu tiesības ir arī viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenajām prioritātēm attīstības sadarbības politikā.
#domasspēks (angliski #mindpower) ir projekts, kurā 29 īsfilmās sabiedrībā pazīstami cilvēki no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm savā dzimtajā valodā lasa un savas kultūras tēlos ietērpj citātus no Raiņa un Aspazijas daiļrades. Projekts ir iekļauts Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā. Tā tapšanu atbalsta nacionālā aviokompānija airBaltic.
Īsfilmas skatāmas Latvijas prezidentūras oficiālajā Youtube kanālā un projekta Facebook lapā.
