Muitas dienestu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai pasažieri un komerciālais transports ES ārējo robežu varētu šķērsot ātri, bet vienlaikus tiktu veikta pienācīga pārvietoto preču muitas kontrole, garantējot sabiedrības aizsardzību un preču aprites veicināšanu. Uzdevuma izpildē izšķiroša nozīme ir nepieciešamo datu pieejamībai riska pārvaldības nolūkos un muitas riska savlaicīgai izvērtēšanai, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu atbilstošus kontroles pasākumus.
Semināra dalībnieki uzsvēra, ka kontrole uz ārējās robežas ir visas ES kopīgais uzdevums. Tā kā nav vienota sadarbības modeļa, kas būtu ieviešams noteiktā laika posmā, muitas dienestu pārstāvji norādīja, ka ir nepieciešams uzlabot sadarbību ar citiem uz ārējās robežas strādājošajiem dienestiem dalībvalstu līmenī. Tāpat jānodrošina efektīva ES un dalībvalstu starpinstitūciju sadarbība, kurai jābūt savstarpēji atbalstošai, un jāsekmē sadarbība ar ES robežvalstīm.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone: „Muitas dienests Latvijā, kas ik dienas nodrošina Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzību, apzinās, cik būtiska nozīme pilnvērtīga muitas kontroles procesa nodrošināšanā ir gan jaunām tehnoloģijām, gan sadarbībai un informācijas apmaiņai ar citu valstu muitas un ārējās robežas kontrolē iesaistītajiem dienestiem, lai kopīgi nepieļautu, ka ES ārējās robežas šķērso personas vai preces, kas rada risku sabiedrībai.”
Rīgas deklarācijā par efektīvu ES ārējās robežas pārvaldību uzsvērts, ka starpinstitūciju sadarbība uz ES ārējās robežas galvenokārt būtu jāīsteno riska pārvaldības jomā un drošības un drošuma garantēšanā kopumā. Tas ļautu nodrošināt, ka ES un tās dalībvalstis var pilnībā izmantot šādas sadarbības potenciālu, un veicinātu globālo drošību un normatīvo aktu prasību ievērošanu.
Deklarācija paredz, ka jāturpina stiprināt sadarbība informācijas apmaiņas jomā. Jātiecas panākt, ka visām uz robežas strādājošajām iestādēm, kas ir tieši iesaistītas specifisko kontroļu veikšanā, savstarpējās sadarbības modeļi nodrošina piekļuvi padziļinātai riska informācijai. Uzsvērta arī sadarbība kopīgu operāciju plānošanā un realizēšanā, aprīkojuma izmantošanā un mācību pasākumu īstenošanā. Tāpat deklarācijā norādīts, ka jāstiprina operatīvā darbību koordinēšana uz ārējās robežas, kur tas ir iespējams, kopīgi plānojot un veicot kopīgas pārbaudes, tādējādi nodrošinot pilnīgu preču un personu kontroles sinhronizāciju.
Seminārā notika aktīvas diskusijas par avioreisu pasažieru reģistrācijas datiem un to pieejamību riska analīzes veikšanai. ES līmenī nav normatīvās bāzes šādu datu pieprasīšanai. Taču, reaģējot uz notikumiem Eiropā, kas prasa aktīvu muitas iesaistīšanos cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību, risku analīzei būtu nepieciešams detalizēts datu kopums. Pieeja datiem, kas iesniegti pirms robežas faktiskās šķērsošanas, ievērojami uzlabotu muitas dienestu iespējas veikt savlaicīgu riska analīzi un novirzīt padziļinātai kontrolei pasažieru pārvadātās preces, kas rada apdraudējumu. Vienlaikus tas ļautu veicināt un paātrināt to preču pārvietošanu, kas tiek veikta, ievērojot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Seminārā tika apskatīti arī jautājumi par ES muitas darbības rādītāju sistēmas papildināšanu ar indikatoriem, kas raksturo ārējās robežas kontroles efektivitāti, tajā skaitā pasažieru kontroles jomā.
Augsta līmeņa semināru par muitas jautājumiem reizi pusgadā organizē prezidējošā valsts ES Padomē sadarbībā ar Eiropas Komisiju.