Eiropas Konkurences dienas konference šodien, 7.maijā, bija platforma pasaules vadošo konkurences tiesību ekspertu, ES konkurences uzraudzības iestāžu, Latvijas uzņēmēju, NVO un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvju, kā arī tiesnešu un konkurences tiesību juristu diskusijai par labākajiem risinājumiem, kā konkurences politika var likt tirgum darboties patērētāju interesēs un veicināt ekonomisko izaugsmi.
Konferences atklāšanas runā Eiropas Komisijas konkurences komisāre Margrēte Vestāgere (Margrethe Vestager) uzsvēra ES konkurences iestāžu sadarbības nozīmīgumu: "Sistēma, ko mēs esam izveidojuši ES pēdējās desmitgades laikā, ir patiesi ievērojama. Pirmajos desmit gados kopš 2004.gada maijā spēkā stājās esošais konkurences tiesību regulējums, mēs esam pieņēmuši gandrīz 800 lēmumus un vairāk nekā 650 no tiem ir pieņēmušas nacionālās konkurences uzraudzības iestādes. Kopā mēs esam stiprāki, efektīvāki un spējīgāki atturēt jebkuru uzņēmumu no kārdinājuma ignorēt konkurences tiesības iekšējā tirgū. Mūsu iestādes piemēro vienus un tos pašus noteikumus, bet tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc mēs esam daļa no cieša sadarbības tīkla. Vissvarīgāk mums ir saglabāt kopīgas vērtības, principus un mērķus."
Uzrunājot klātesošos, Latvija ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka konkurences politikai ir nozīmīga loma Latvijas prezidentūras galveno prioritāšu — konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa — sasniegšanā.
"Konkurences politika aizsargā un stiprina vienoto tirgu, tā nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, un tā atbalsta inovācijas," sacīja ministre. "Mums ir jāizmanto visas iespējas, lai uzlabotu ES ekonomikas izaugsmi — arī iespējas, ko sniedz augsti konkurētspējīga vide," uzsvēra Dana Reizniece-Ozola. Pēc viņas domām, perspektīva, uzticēšanās un sadarbība ir trīs galvenie jēdzieni, kas ir ļoti būtiski, lai panāktu godīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs.
Savukārt Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, runājot par ekonomikas un konkurences tiesību mijiedarbību, iepazīstināja ar pozitīvo piemēru no Latvijas – īpašo regulējumu –, kas palīdz līdzsvarot ietekmīgo lielveikalu ķēžu un mazo ražotāju un piegādātāju attiecības. Tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. S.Ābrama arī informēja par konkurences jautājumiem, kad valsts un pašvaldības veido savus uzņēmumus tajās nozarēs, kur jau veiksmīgi darbojas privātie uzņēmumi.
Pirmā konferences sesija bija veltīta diskusijai par iespējām nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci starp privātu un publisku personu uzņēmumiem. Dalībnieki pārrunāja sekas, ko rada valsts iejaukšanās tirgus darbībā, gan veidojot savus uzņēmumus, gan regulējot konkurenci šajos tirgos. Lietuvas un Nīderlandes nacionālo konkurences uzraudzības iestāžu pārstāvji stāstīja par savu pieredzi, ieviešot un piemērojot īpašu normatīvo regulējumu, kas ļauj kontrolēt publisku personu iespējas uzsākt uzņēmējdarbību.
Otrajā sesijā, kas veltīta cīņai pret uzņēmumu aizliegtām vienošanām, dalībnieki diskutēja par izaicinājumiem karteļu darbību definēšanā un pierādīšanā. Konferences dalībnieki izcēla mūsdienīgākos risinājumus, kas sniedz skaidrus nosacījumus uzņēmējiem un apliecina, ka tiks aizstāvētas patērētāju intereses.
Diskusija konferences trešajā sesijā par tirgus spēku līdzsvara trūkumu attiecībās starp lielajām mazumtirdzniecības ķēdēm un to piegādātājiem akcentēja dažādos likumdošanas risinājumus ES dalībvalstīs. Tāpat dalībnieki secināja, ka mazumtirdzniecības tirgum konkurences jomā ir nepieciešama īpaša pieeja, un šie jautājumi nezaudēs aktualitāti konkurences uzraudzības iestāžu darba kārtībā.
Konference pulcēja augsta līmeņa dalībniekus, tai skaitā pārstāvjus no ES dalībvalstu konkurences iestādēm, EK Konkurences ģenerāldirektorāta, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), kā arī vadošos konkurences tiesību pētniekus (profesore Elisone Džonsa (Alison Jones), profesore Eleanora M. Foksa (Eleanor M. Fox), profesors Viljams E. Kovačičs (William E. Kovacic)).
