Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 23.-24.aprīlī Rīgā notika starptautiska konference “Patērētāju tiesību aizsardzības politikas nākotnes prioritātes digitālajā laikmetā”.
Digitālais laikmets patērētājiem radījis jaunas iespējas, piedāvājot plašāku izvēli, vairāk informācijas, kā arī vieglāku pieeju precēm un pakalpojumiem. Vienlaikus patērētājiem ir vairāki izaicinājumi, kas izriet no kolektīvās ekonomikas pakalpojumiem, informācijas uzticamības tiešsaistes darījumos, nedrošiem produktiem un efektīva strīdus risināšanas mehānisma trūkuma. Tas mazina patērētāja uzticību un paļāvību ES vienotajā tirgū. Konferencē tika diskutēts par to, kā strādāt ar šiem izaicinājumiem un kā sekmēt visu pušu sadarbību, lai aizsargātu patērētāju tiesības un iedrošinātu viņus arvien vairāk iesaistīties tirgū.
Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola konferences atklāšanā atklāja, ka viņai ir sapnis par labu funkcionējošu un pilnībā izveidotu ES vienoto tirgu, kas kalpotu patērētāja interesēm, ES politiku veidotu atbilstošu patērētāju interesēm un nodrošinātu vienlīdzīgas patērētāju tiesības visās ES dalībvalstīs un ārpus tām. „Es ticu, ka mēs kopā varam šo mērķi sasniegt, bet tam ir trīs priekšnosacījumi: gudra patērētāju aizsardzības politika, efektīva tās ieviešana un pilnvērtīga sadarbība,” norādīja ministre.
Eiropas Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova (Věra Jourová) konferencē uzsvēra, ka patērētāji rada 60% no Eiropas iekšzemes kopprodukta, un viņi radītu vēl vairāk, ja varētu uzticēties un brīvi iepirkties tiešsaistē visā Eiropā. „Šī ir Eiropas zaudētā iespēja, tāpēc mums ir nepieciešams rast risinājumu, lai iedrošinātu tos 85% Eiropas patērētāju, kas iepērkas tikai savā valstī, paskatīties ārpus nacionālā tirgus robežām. Tāpat mums jārada uzņēmējdarbībai, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, labvēlīga vide visā ES tirgū, kurā ir 500 miljoni patērētāju,” viņa norādīja.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere konferences dalībnieku uzmanību vērsa uz to, ka patērētāji vēl joprojām sastopas ar vairākām problēmām tiešsaistes darījumos, piemēram, t.s. ģeobloķēšanas jeb interneta satura ierobežošanas pēc klienta atrašanās vietas, kā arī viesabonēšanas tarifiem, kas ierobežo iepirkšanos vai pakalpojumu izmantošanu. Viņa norādīja, ka šīs problēmas šobrīd ir likumdevēja redzeslokā, lai nodrošinātu patērētājiem plašāku izvēli, labāku kvalitāti un zemākas cenas, kā arī vieglāku pieeju precēm un pakalpojumiem ārpus savas valsts robežām plašākā un konkurētspējīgākā tirgū.
Konferences laikā tās dalībnieki no visas Eiropas, tai skaitā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas, Eiropas Ekonomisko un Sociālo lietu komitejas, OECD, kā arī Eiropas un ES dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām, atskatījās uz paveikto patērētāju politikas veidošanā, kā arī diskutēja par ES patērētāju politikas attīstību turpmāk.
Konferences paralēlajās sesijās tās dalībnieki diskutēja par patērētāju iespējām un izaicinājumiem dinamiskajā digitālajā vidē, izaicinājumiem preču drošuma uzraudzībai digitālajā tirgū, patērētājiem problemātiskākām tirgus jomām un to nākotnes uzraudzību, patērētāju zināšanu un uzticamības sekmēšanas iespējām.
Konferences dalībnieki atzina, ka nākotnē patērētāju politikas izstrādē jāņem vērā pašreiz vērojamie izaicinājumi, ar kuriem patērētāji saskaras pārrobežu darījumos, un jāsekmē patērētāju uzticamība. Tā rezultātā būtu jāsamazinās tirgus fragmentācijai, ņemot vērā mainīgo patērētāju uzvedību un jaunos uzņēmējdarbības modeļus. Jaunai politikai un likumdošanai būtu jāsekmē ne tikai ES uzņēmēju konkurētspēja, bet arī patērētāju aizsardzība un informētība.
Attiecībā uz preču drošumu konferences dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pēc papildu patērētāju izglītošanas un informēšanas, jo ne reti patērētāji izvēlas lētākos produktus, kas lielākoties nozīmē arī zemāku kvalitāti. Tāpat daudz vēl darāmā ir, lai ES tirgus uzraudzības iestādēm nodrošinātu nepieciešamās pilnvaras un instrumentus efektīvai tirgus uzraudzībai tiešsaistes darījumos.
Patērētāju tiesību aizsardzības institūcijām ir jāatrod jaunas metodes un veidi, kā uzraudzīt jaunos tirgus spēlētājus – sociālos tīklus un starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējus. Šie jaunie tirgus spēlētāji patērētājiem piedāvā plašas iepirkšanās iespējas, tajā pašā laikā to atbildības apjoms ir ierobežots vai bieži vien neskaidrs, kas rada papildu riskus un pat draudus patērētājiem, un vienlaicīgi – jaunus izaicinājumus uzraudzības iestādēm. Lai efektīvi aizsargātu patērētāju ekonomiskās intereses, nepieciešams pārskatīt arī uzraudzības iestāžu pilnvaru apjomu un darbības instrumentus, sevišķi uzraudzības aktivitātēm trešajās valstīs, piemēram, kontrolpirkumus, patērētāju samaksātās naudas atgūšanas iespējas, kā arī mājas lapu aizvēršanu.
Veidojot patērētāju politiku, nepieciešams ņemt vērā tādus faktorus kā strauji novecojošā sabiedrība un viegli ievainojamās patērētāju grupas. Ikdienas dzīves digitalizācijas apstākļos patērētājiem rodas apjukums un nereti ir grūti izvērtēt, kuri ir un kuri nav pārrobežu darījumi, tāpat ir grūti orientēties un uztvert lielo informācijas apjomu, kā rezultātā patērētāji var kļūt par krāpšanas vai maldināšanas upuriem. Lai stiprinātu patērētāju iespējas, veidojot jauno patērētāju politiku, jāņem vērā patērētāju uzvedības modeļi, kā arī jāņem vērā viegli ievainojamās patērētāju grupas.
Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešami arī jauni sadarbības mehānismi, lai risinātu jautājumus globalizētajā un digitālajā tirgū. Sadarbībai ir jākļūst plašākai un dziļākai, iesaistot ES un nacionālos likumdevējus, patērētāju aizsardzības iestādes, kā arī citas puses – biznesa un patērētāju organizācijas, kas ļautu sabalansēt gan digitālā laikmeta piedāvātas iespējas, gan atbilstošu patērētāju aizsardzību.
Šīs konferences rezultāti kalpos kā labs aizsākums tālākām diskusijām par patērētāju aizsardzības nākotnes virzieniem arī Eiropas Patērētāju samitā, ko jūnija sākumā organizē Eiropas Komisija.
