Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 22. un 23.aprīlī Zemkopības ministrijā Rīgā notika ES lauksaimniecības, mežsaimniecības un citas zemes izmantošanas maiņas ekspertu darba grupas (AFOLU) kārtējā sanāksme.
AFOLU sanāksmēs, ko divas trīs reizes gadā organizē ES Padomē prezidējošā valsts, tiekas ES meža un lauksaimniecības ministriju eksperti. Tikšanās mērķis Rīgā ir sagatavot Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām starptautisko sarunu procesā nepieciešamo ES dalībvalstu viedokli par lauksaimniecības un mežsaimniecības vietu siltumnīcefekta gāzu (SEG) uzskaitē un klimata pārmaiņās.
Sanāksmē Rīgā eksperti gatavojās 2015.gada 1.-11.jūnijā plānotajai sesijai Bonnā, Vācijā, kur tiksies visas 194 ANO dalībvalstis, lai starptautiskajās sarunās tuvinātu viedokļus par rīcību klimata pārmaiņu mazināšanai. Tikšanās Bonnā sagatavos 2015.gada nogalē plānoto ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju pušu sanāksmi (COP) Parīzē, kurā visām 194 valstīm būtu jāvienojas par globālu klimata nolīgumu, kas noteiks globālās klimata saistības pēc 2020.gada.
“Tieši šie seši mēneši, kad Latvija ir prezidējošā valsts, ir izšķirošie, lai pienācīgi sagatavotos ļoti svarīgajai klimata konferencei Parīzē. No mūsu ieguldītā darba un prasmes veikt sarunas ir atkarīgs gan ES valstu ekspertu tikšanās iznākums, gan tas, vai ES viedoklis globālajā forumā gada nogalē būs pārliecinošs un līdzsvarā ar citu valstu saistībām, izmantojot arī Latvijas pieredzi,” uzskata Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Latvijas prezidentūra iepriekš pieprasīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinumu par ES klimata un enerģētikas politikas ietekmi uz lauksaimniecības un meža sektoru, jo lauksaimniecības un mežsaimniecības iekļaušana klimata pārmaiņu politikā rada daudz neskaidru jautājumu. Ar šo atzinumu EESK nāca klajā Rīgas sanāksmē 22.aprīlī. Atzinumā EESK aicina rīkoties elastīgi, lemjot par dalībvalstu SEG emisijas samazināšanas mērķiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā pēc 2020. gada.
Jārēķinās ar to, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība ir sarežģītas bioloģiskas struktūras, tādēļ nebūtu īstenojamas krasas izmaiņas kā pagaidu risinājums īstermiņa mērķu sasniegšanai. EESK iesaka ar ES klimata politikas pasākumiem un konkrētām pētniecības un inovācijas programmām veicināt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā lauksaimniecībā, uzlabot visu ražošanas sistēmu efektivitāti un atbalstīt efektīvāku resursu, tostarp zemes, ūdens un uzturvielu izmantošanu.
Sanāksmes dalībnieki apmeklēja arī Latvijas mežu Jelgavas apkaimē, kur AS „Latvijas valsts meži” profesionāļi iepazīstināja ar meža apsaimniekošanas metodēm, bet Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) „Silava” eksperti – ar jaunākajiem pētījumiem un atziņām par klimata pārmaiņām un siltumnīcefekta gāzu emisiju dinamiku. Savukārt SIA „Laflora” speciālisti demonstrēja kūdras izstrādes un purva rekultivācijas veidus Latvijā.
Sanāksmē Rīgā, ko organizēja Latvijas Zemkopības ministrija, piedalījās ES dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Eiropas Komisijas Kopējās pētniecības centra pārstāvji un eksperti no 17 ES dalībvalstīm – Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas.
