Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir Latvijas prezidentūras galvenā prioritāte. Tas ir jauns instruments, ar kuru pārbaudīt, vai un kā mēs varam izmantot efektīvāk publiskos līdzekļus, taču tas ir pilnībā balstīts uz privāto finansējumu. Tāpēc tas ir jāveido stabils un uzticams, lai pierādītu iedzīvotājiem, uzņēmumiem, vēlētājiem, ka ES spēj mobilizēties un rīkoties pārliecinoši.
“Latvijas prezidentūra atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. aprīļa balsojumu par tā nostāju sarunās par ESIF regulu. Balsojums ļaus panākt vienošanos par ESIF Latvijas prezidentūras laikā un tādējādi jau šogad nodrošināt, ka plašās likviditātes rezerves privātajā sektorā tiek saskaņotas ar nepieciešamo finansējumu potenciālajiem investīciju projektiem,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.
Prezidentūra ir apmierināta, ka Parlaments kopumā piekrīt Padomes nostājai, par ko 2015.gada 10.martā vienojās ES finanšu ministri. Tas ļaus prezidentūrai Padomes vārdā sākt sarunas jau šonedēļ un ātri panākt progresu.
Būtiskākie grozījumi, ko ir ierosinājis Parlaments un par kuriem notiks sarunas, ir saistīti ar nepieciešamību palielināt Parlamenta nozīmi jaunā investīciju fonda pārvaldē. Parlaments arī ierosina izmantot sarunas par ES gada budžetu, lai noteiktu, cik lielus finanšu resursus piešķirt garantiju fondam.
Pieņemot Padomes sarunu nostāju, ES finanšu ministri uzsvēra divus elementus, kas ir būtiski, lai jaunā iniciatīva būtu veiksmīga:
Latvijas prezidentūra sarunās ar Eiropas Parlamentu ņems vērā šos principus.
Pārvaldes struktūru objektivitāte un ESIF investīciju pamatnostādņu neatkarība ir būtiski elementi, lai varētu nodrošināt privātā sektora uzticēšanos un aktīvu iesaistīšanos. Ir ļoti svarīgi stiprināt uzticēšanos jaunizveidotajam ESIF instrumentam visos tā struktūras līmeņos. ESIF garantiju fonda izveides sākuma posmā tas ir sevišķi svarīgi. ES finanšu ministru mērķis bija sniegt pilnīgu skaidrību par garantiju fonda resursu avotiem, lai nodrošinātu pilnīgu uzticamību.
Saskaņā ar Padomes panākto kompromisu ESIF izveidos Eiropas Investīciju bankas ietvaros, noslēdzot nolīgumu starp Komisiju un EIB. Fonds atbalstīs projektus daudzās jomās, tostarp transporta, enerģētikas un platjoslas infrastruktūras, izglītības, veselības, pētniecības un riska finansējuma MVU jomā. ESIF būs vērsts uz dzīvotspējīgiem projektiem bez jebkādiem iepriekšējiem nozares vai reģionāliem piešķīrumiem, jo īpaši, lai risinātu tirgus nepilnības. ESIF papildinās ES pašreizējās programmas un EIB tradicionālos pasākumus.
Finansējums
Padome vienojās, ka fondu veidotu garantijas no ES budžeta € 16 miljardu apmērā un € 5 miljardi no EIB. Lai atvieglotu maksājumus potenciālajiem garantiju prasītājiem, tiktu izveidots garantiju fonds € 8 miljardu apmērā. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, ko apstiprināja ES finanšu ministri, ES finansējumu lielākoties nodrošinātu, pārdalot līdzekļus no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (pētniecība un inovācija) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (transports, enerģētika un digitālie tīkli). Pieņemot šo lēmumu, tika ņemts vērā finanšu stabilitātes princips, kas ir būtisks privāto investoru piesaistei.
Fonda pārvaldība
Saskaņā ar ES finanšu ministru lēmumu ESIF būtu vienkārša, pārredzama un nepolitizēta divlīmeņu pārvaldības struktūra.
Jaunu projektu identificēšana
Ar ierosināto regulu tiktu izveidots arī Eiropas investīciju konsultāciju centrs, lai sniegtu konsultatīvu atbalstu projektu identificēšanai, sagatavošanai un izstrādei visā ES. Tas izveidotu Eiropas investīciju projektu katalogu, lai uzlabotu investoru zināšanas par esošajiem un turpmākajiem projektiem.
Turpmākajās nedēļās Latvijas prezidentūra darīs visu iespējamo, lai panāktu nepieciešamo un ilgi gaidīto kompromisu, kas veicinātu ES dalībvalstu ekonomikas atlabšanu.
