Latvijas prezidentūra ir pilnvarota sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz priekšlikumu lēmumam par tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.
Par pamatu sarunām ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem būs teksts, par kuru 2015.gada 25.martā vienojušies dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji. Pirmā tikšanās (tā dēvētais trialogs) ir plānota 30.martā.
Minētais lēmums ir nozīmīgs solis cīņā pret klimata pārmaiņām, un tas pavērs ceļu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reformai. Planētas sasilšanu un klimata pārmaiņas lielā mērā izraisa mākslīgās siltumnīcefekta gāzes.
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzes emisijas ekonomiski efektīvā veidā.
ES ETS pamatā ir tā dēvētā emisiju ierobežošanas un tirdzniecības pieeja – katru gadu ES nosaka ierobežojumu (maksimālo apjomu) kopējām emisijām, ko rada elektrostacijas, energoietilpīgās rūpniecības nozares un komerciālās aviosabiedrības, uz kurām sistēma attiecas.
Šo ierobežojumu ietvaros uzņēmumi pēc vajadzības var pirkt un pārdot emisijas kvotas. Katra kvota tās turētājam dod tiesības emitēt vienu tonnu CO2, kas ir galvenā siltumnīcefekta gāze, vai līdzvērtīgu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes.
No 2013.gada līdz 2020.gadam maksimālais apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74% un no 2021.gada – par 2,2%, atspoguļojot ES jauno siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi 2030.gadam.
Kopumā ES ETS attiecas uz apmēram 45% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma, ko rada 28 ES dalībvalstīs.
Kopš 2009.gada – daļēji ekonomiskās krīzes ietekmē – sistēmā ir uzkrājies emisijas kvotu pārpalikums, sasniedzot apmēram 2,1 miljardu kvotu 2013.gadā, un tas ir būtiski samazinājis oglekļa cenu. Turklāt tiek lēsts, ka strukturālais pārpalikums sistēmā saglabāsies līdz pat 2020.gadam un vēl ilgāk.
Lai novērstu pašreizējo tirgus nelīdzsvarotību un izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē, ar minēto lēmumu ierosina automātiski no tirgus izņemt daļu ETS kvotu, kas tiktu ieskaitītas rezervē, ja kopējais kvotu skaits pārsniegtu noteiktu robežvērtību. Pretējā gadījumā kvotas atkal atgrieztos tirgū.
Pēc detalizētas priekšlikuma izskatīšanas tehniskā līmenī galvenie Padomē apspriežamie jautājumi ir šādi:
Komisija savu priekšlikumu iesniedza Padomei 2014. gada janvārī kopā ar paziņojumu "Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam".
Savos oktobra secinājumos Eiropadome vienojās par Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru līdz 2030.gadam un apstiprināja saistošu ES mērķi – līdz 2030.gadam iekšēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.
Saistībā ar ETS Eiropadome paziņoja, ka labi funkcionējoša, reformēta emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ar instrumentu tirgus stabilizēšanai būs Eiropas galvenais instruments, lai sasniegtu šo mērķi, un deva vairākus turpmākus norādījumus, tostarp par bezmaksas kvotu piešķiršanu un spēkā esošo pasākumu turpināšanu pēc 2020.gada, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi.
