13.martā Rīgā, prezidentūras laikā notikušajā starptautiskā e-prasmju konferencē "E-prasmes nodarbinātībai 2015", izmantojot digitālos risinājumus, parakstīta Rīgas e-prasmju deklarācija. To veido 10 principi, kas jau šogad veicinās centienus atraisīt e-prasmju potenciālu ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā un jaunu darbavietu izveidē.
Ar Rīgas deklarācijas parakstīšanu Eiropas Komisija un 22 Eiropas valstu valdību, biznesa, nevalstisko organizāciju, akadēmiskās vides un citu galveno partneru pārstāvji vienojās sekmēt investīciju pieaugumu, e-prasmju apguvi un jaunu darbavietu radīšanu, lai veicinātu Eiropas ekonomisko izaugsmi.
Vienlaikus ar Rīgas deklarācijas parakstīšanu atklāta Eiropas Komisijas (EK) informatīvā kampaņa "E-prasmes nodarbinātībai 2015".
Rīgas deklarācijā noteikti 10 principi, kas jāīsteno e-prasmju kampaņā iesaistītajām pusēm:
Eiropas skolu sadarbības tīkla izpilddirektors Marks Durando (Marc Durando) norāda: “Eiropas skolu sadarbības tīkls atzinīgi novērtē Rīgas deklarāciju. Mēs vēlamies arī turpmāk sadarboties ar mūsu biedriem, Eiropas valstu izglītības ministrijām un citiem partneriem, lai atbalstītu pārmaiņas izglītības sistēmā, apmācot skolotājus un īstenojot izmēģinājuma projektus.”
“Deklarācijas prioritātes atbilst mērķiem, ko ir noteikusi mūsu asociācija – vadošais e-prasmju NVO partneris Latvijā. Piemēram, 2013. gadā mēs sākām piedāvāt IKT prasmju apmācības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbiniekiem. Rīgas deklarācija par e-prasmēm paredz rīcības jomas digitālās ekonomikas attīstībai. Tās sniegtie risinājumi ir nozīmīgi MVU, piedāvājot plašākas uzņēmējdarbības iespējas gan ražošanas, gan pakalpojumu nozarēs, tā veicinot ekonomikas konkurētspēju," ir pārliecināta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Pētniecības iestādes prognozē, ka līdz 2020. gadam IKT nozare Eiropā piedāvās papildu 660 000 darbavietas. „Turklāt līdz 2020.gadam varētu aizpildīt līdz pat 820 000 darbavietas, ja talantīgo darbinieku skaits pārsniegs prognozes attiecībā uz pašreizējām tendencēm,” atklāj Tobiass Hūzings (Tobias Hüsing), pētniecības iestādes Empirica vecākais pētniecības konsultants.
„Ņemot vērā to, ka digitālā revolūcija sāk ietekmēt ikvienu ekonomikas sfēru, cilvēkiem būs nepieciešamas e-prasmes, lai pretendētu uz visdažādākajām darbavietām, tostarp ne tikai tehnoloģiju uzņēmumos,” stāsta DIGITALEUROPE ģenerāldirektors Džons Higinss (John Higgins). „Turpmāko desmit gadu laikā santehniķi, zemnieki, nelielu veikalu īpašnieki, pat maiznieki un kurpnieki aizvien biežāk pievērsīsies digitālajām tehnoloģijām, piemēram, datu analīzei savā ikdienas dzīvē, lai uzlabotu darba efektivitāti.”
Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers (Jean-Claude Junker) ir noteicis digitālās revolūcijas priekšrocību izmantošanu kā galveno prioritāti un būtisku līdzekli, lai izbeigtu ieilgušo ekonomikas lejupslīdi Eiropā. Daudzās ES dalībvalstīs saglabājas nemainīgi augsts bezdarba līmenis. Bet tajā pašā laikā gan valsts, gan privātā sektora darbavietās trūkst cilvēku ar e-prasmēm. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē darbavietu skaits ir turpinājis pieaugt, neskatoties uz nelabvēlīgo ekonomisko situāciju un satraucošo bezdarba līmeņa pieaugumu, īpaši gados jauno darba meklētāju vidū.
Jauno darbavietu izveide un kvalificētiem speciālistu piesaiste ir aktuāla arī Eiropas Vienotā digitālā tirgus izveides kontekstā, kas ir viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm.
Konferenci rīkoja Latvijas Informāciju tehnoloģijas un komunikācijas asociācija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Eiropas Komisiju Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.
Kontaktpersona:
Toms Kursītis,
LIKTA pārstāvis
+371 26197297
toms.kursitis@strategies.lv
