Otrdien, 17.martā, neformālas tikšanās laikā, kuru ar savu klātbūtni pagodināja arī Francijas prezidents Fransuā Olands (François Hollande), Eiropa Savienības (ES) dalībvalstu izglītības ministri un Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs (Tibor Navracsics) atbalstīja deklarāciju pilsoņu tiesību, brīvības un iecietības veicināšanai izglītībā.
Neformālā sanāksme pulcēja izglītības ministrus un pārstāvjus no visām 28 ES dalībvalstīm. Francijas rosinātā un Latvijas prezidentūras, kā arī Eiropas Komisijas atbalstītā tikšanās ir atbilde uz traģiskajiem teroraktiem šī gada 7.janvārī, Parīzē un 14.februārī, Kopenhāgenā.
Deklarācija aicina uz Eiropas kopējiem centieniem, lai izskaustu sociālo atstumtību, neiecietību, rasismu un radikalizācijas izplatību Eiropā, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem. "Mums, par izglītību atbildīgajiem ministriem, ir īpašs uzdevums – nodrošināt cilvēcisko un pilsonisko vērtību nodošanu nākamajām paaudzēm," prezidentūras vārdā teica Latvijas izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
"Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstu izglītības sistēmas ir atšķirīgas, mums jārod veids kā apvienot spēkus, lai jau agrā vecumā mazinātu savstarpējo neiecietību, diskrimināciju un radikalizāciju. Eiropas līderi kopīgā gājienā Parīzē spēja pulcēt miljoniem līdzīgi domājošu cilvēku, un šobrīd arī izglītības politikas veidotājiem jāstāv plecu pie pleca, lai stiprinātu Eiropas Savienības pamatvērtības – brīvību, iecietību, vienlīdzību un taisnīgumu," uzsvēra ministre.
Tikšanās reizē ministri diskutēja par izglītības lomu jauniešu personīgajā attīstībā. Tika uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt integrētu izglītības sistēmu, kas pieejama visiem bērniem un jauniešiem, kā arī stiprināt skolotāju kompetences, lai viņi būtu gatavi aktīvi iestāties pret jebkāda veida neiecietības un rasisma izpausmēm. Tāpat tika norādīts uz sociālo prasmju, kritiskās domāšanas un mediju pratības nozīmi. Ministri uzsvēra, ka īpaši būtiski ir veicināt sociāli neaizsargātāko bērnu un jauniešu izglītošanos.
Lai mērķus sasniegtu, nepieciešama aktīva līdzdalība Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā mērogā. Eiropas līmenī ministri apsprieda tādu instrumentu lietderību kā izglītības un apmācības stratēģiju 2020.gadam, kur uzsvars likts uz savstarpēju sadarbību un dalīšanos labās prakses piemēros. Arī Erasmus+ programmai ir liels potenciāls, sniedzot pienesumu ar izglītojamo un skolotāju mobilitātes palīdzību, jaunu izglītības iestāžu sadarbības platformu veidošanu, kā arī starpvalstu projektu īstenošanu pilsoniskās izglītības, brīvprātīgo darba un jauniešu apmaiņas jomās.
