3.decembrī Briselē divpusējās tikšanās laikā Ministru prezidente Laimdota Straujuma un EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pārrunāja prezidentūras prioritātes, kā arī nepieciešamo rīcību, lai prezidentūras laikā nodrošinātu sekmīgu jaunā Investīciju plāna Eiropai ieviešanu un lai ES valstu ekonomikas un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sajustu reālus ieguvumus.
Abas puses vienojās darīt visu iespējamo, lai jaunais fonds sāktu savu darbību pēc iespējas ātrāk.
L.Straujuma norāda, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā jānodrošina konstruktīva diskusija ar ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, lai vienotos par nepieciešamajiem tiesību aktiem Investīciju plāna iedzīvināšanai.
Ž.K.Junkers arī uzsvēra, ka Investīciju plāns ir stratēģisks mehānisms līdzās ES Kohēzijas politikai. „Investīciju plāna īstenošana paredz Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda (EFSI) izveidi, kas tiks garantēts ar publiskā sektora līdzekļiem, lai mobilizētu vismaz 315 miljardus eiro papildu investīcijas nākamajiem trim gadiem. Tāpat tiks nodrošināta īstenojamo projektu uzskaite, novirzot investīcijas jomās, kur tas visvairāk vajadzīgas. Virsmērķis ir ES konkurētspējas stiprināšana globālā mērogā, t.sk., nodrošinot pēc iespējas pievilcīgāku vidi investīcijām," norāda EK priekšsēdētājs.
EK priekšsēdētājs Ministru prezidenti apsveica ar Latvijas izstrādāto prezidentūras programmu un izvirzītajām prioritātēm - konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. L.Straujuma uzsvēra, ka izvirzītās prioritātes ir cieši saistītas arī ar enerģētikas politiku, kas ir viena no jomām, kur nepieciešamas lielākās investīcijas. „Tādēļ prezidentūras laikā būtiska nozīme tiks pievērsta Enerģētikas Savienības koncepta izveidei. Enerģētikas neatkarības stiprināšanai prezidentūras laikā īpaša nozīme tiks piešķirta, lai pabeigtu iekšējo enerģijas tirgus izveidi, t.sk., fokusējoties uz enerģētikas infrastruktūras attīstīšanu. Tāpat darba kārtībā būs Enerģētiskā drošība, aktualizējot arī diskusijas par reģionālās pārvaldības lomu," norāda Ministru prezidente.
Jaunais Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI) izveidos sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB). Tā pamatā būs 16 miljardu eiro garantijas no ES budžeta, t.sk., finansējums no CEF (Connecting Europa Facility) un Horizon 2020 programmām un 5 miljardi eiro, kurus piešķirs EIB, kas kalpos kā „sēklas nauda" – garantiju formā. Tāpat dalībvalstis aicinātas veikt savu ieguldījumu, kam tiks piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta elastīgums. Pamatojoties uz vēsturiskās pieredzes piesardzīgām aplēsēm, fonda multiplikatora efekts tiek plānots 1:15 (eiro).
Latvijas prezidentūras laikā Latvijā plānoti aptuveni 200 pasākumi, t.sk., augsta politiska līmeņa sanāksmes. Viens no centrālajiem pasākumiem būs Austrumu partnerības samits un ar to saistītie pasākumi (Biznesa forums, Pilsoniskās sabiedrības forums, Mediju brīvības konference un jauniešu forums u.c.), desmit neformālās ES ministru sanāksmes un Āzijas un Eiropas valstu (ASEM) izglītības ministru tikšanās. Latvijā plānots organizēt Digitālās programmas asambleju, Eiropas standartizācijas konferenci, Sociālo partneru forumu, E‑veselības nedēļu un citas nozīmīgas konferences. Gatavojoties prezidentūrai, pusotra gada garumā apmācīti 1140 valsts pārvaldē strādājošie - padziļināti apguvuši Eiropas Savienības institucionālo ietvaru, sarunu vešanas prasmes, lēmumu pieņemšanas un dokumentu izstrādes praksi.
