Konkurētspējas padome aizvadīta, ņemot vērā Latvijas prezidentūras prioritātes radīt konkurētspējīgu un digitālu Eiropu. Sanāksmes laikā diskutēja par jomām, kurās ES Vienotais tirgus un dinamiska inovāciju politika varētu palielināt Eiropas ekonomiskās izaugsmes un darbavietu radīšanas iespējas.
Digitāla Eiropa pārtikušā vienotā tirgū
Padome pieņēma secinājumus, paredzot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir novērst vienotā tirgus nevajadzīgos šķēršļus un sekmēt netraucētu un ātru pāreju uz digitālo laikmetu.
Sanāksmes vadītāja Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra to, ka „jārīkojas nekavējoties, ja Eiropa vēlas būt digitālās revolūcijas priekšgalā un veicināt konkurētspēju. Lai to panāktu, ir jāveic vairāki nozīmīgi pasākumi, piemēram, mākslīgu šķēršļu novēršana, kas aizkavē mūsu uzņēmumus un iedzīvotājus pilnvērtīgi un vienlīdzīgi izmantot vienoto tirgu un gūt labumu no tā. Tāpat svarīgi ir izveidot pamatu stabilam investīciju ietvaram. Abi uzdevumi sakrīt ar Latvijas prezidentūras galvenajiem mērķiem digitālas un konkurētspējīgas Eiropas radīšanā.”
Ministri diskutēja par rūpniecības digitālajām transformācijām, plašāku digitālo rīku pielietošanu un digitālās uzņēmējdarbības veicināšanu. Diskusija sniegs vērtīgu ieguldījumu gaidāmajā Vienotā digitālā tirgus stratēģijā.
Pēc debatēm ministri ieskicēja galvenos elementus, lai radītu vienkāršākus, labākus un paredzamākus noteikumus investīciju veicināšanai. To mērķis ir īstenot ierosināto Investīciju plānu Eiropai, kas paredz ES ekonomikai trīs gadu laikā piesaistīt investīcijas 315 miljardu eiro apmērā.
Uz datiem balstīta ekonomika
Ministri dalījās viedokļos par to, kā Eiropas Digitālās programmas ietvaros ar atvērtas, tīklā savienotas un uz datiem balstītas zinātnes palīdzību varētu paātrināt pāreju uz datos balstītu ekonomiku.
Sanāksmes pētniecības daļas vadītāja, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norādīja: “Ātrākas un plašākas inovācijas ir ceļš, kas ejams, lai liktu informācijas un komunikācijas tehnoloģijām strādāt sabiedrības un biznesa labā. Tomēr inovāciju kapacitāte lielā mērā atkarīga no tā, cik vērienīgas un efektīvas būs investīcijas un no tā, kā notiks zināšanu pārnese no publiskā uz privāto sektoru. Padome saredz vairākas jomas, kurās atvērta, tīklā savienota un uz datiem balstīta zinātne varētu veicināt inovācijas: Eiropas līmeņa e-infrastruktūra, kā arī politika un ietvarnosacījumi labākai “lielo datu” izmantošanai.”
Preses konference ar Ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (2.marts)
Preses konference ar Izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili (3.marts)
