„Jaunā direktīva ļauj dalībvalstīm pašām izvēlēties, vai tās vēlas savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētas kultūras vai ne. Tas atbilst subsidiaritātes principiem un respektē pilsoņu un lauksaimnieku izvēli," uzskata zemkopības ministrs un Padomes prezidents Jānis Dūklavs.
Divas iespējas, lai izvairītos
Jaunā direktīva nodrošina dalībvalstīm lielāku elastīgumu ĢM kultūraugu audzēšanā atbilstoši divām iespējām:
- dalībvalsts var lūgt grozīt ģeogrāfisko piemērošanas teritoriju,
- dalībvalsts drīkst aizliegt vai ierobežot kultūrauga audzēšanu, pamatojot to ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem vai citiem pamatotiem iemesliem, - tādiem, kā pilsētas un lauku plānošana, zemes izmantošana, sociāli ekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un valsts politika.
Dalībvalstis drīkstēs pārskatīt savus lēmumus un varēs lūgt atkal integrēt savu teritoriju vai tās daļu ĢM kultūraugu atļautajā ģeogrāfiskās piemērošanas teritorijā.
Atbilstoši iepriekšējiem noteikumiem, dalībvalsts varēja arī iepriekš ieviest aizliegumu vai ierobežojumu ĢM kultūraugu audzēšanai savā teritorijā, tikai, ja tai bija jauni pierādījumi, ka attiecīgais kultūraugs rada risku cilvēka veselībai vai videi.
Pārrobežu piesārņošanas novēršana
Jaunie noteikumi arī noteic, ka dalībvalstīm, kurās ĢM kultūraugus audzē, ir jārūpējas, lai nenotiktu pārrobežu piesārņošanu blakus esošajās dalībvalstīs, kurās ĢM kultūraugu audzēšana ir aizliegta.
Jaunā ĢMO direktīva ir pieņemta 2015. gada 2. martā.