26. janvārī Berlīnē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Vācijas federālo ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru (Frank-Walter Steinmeier) un pārrunāja saspīlēto drošības situāciju reģionā, īpaši Ukrainas austrumos pēc prokrievisko separātistu uzbrukumiem Mariupoles civiliedzīvotājiem 24. janvārī.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī Austrumu partnerības jautājumi, gatavojoties Rīgas samitam maijā Eiropas Savienības–Krievijas attiecību kontekstā, kā arī Latvijas prezidentūras prioritātes ES Padomē.
Ministri bija vienisprātis, ka separātistu uzbrukumi Mariupoles civiliedzīvotājiem ir radikāli pasliktinājuši situāciju reģionā un trauslo pamieru, kas neveicina Minskas vienošanās izpildi. E. Rinkēvičs izteica pārliecību, ka ir jāturpina Normandijas formātā sāktās sarunas, jo tikai politisks noregulējums starp konfliktējošām pusēm ir risinājums drošības situācijas būtiskai uzlabošanai reģionā. Ja tuvākajā laikā netiks atsākta Minskas vienošanās izpilde, gaidāmajā ārkārtas Ārlietu ministru padomē Briselē, kas notiks 29. janvārī pēc Latvijas iniciatīvas, var tikt lemts par jaunu sankciju ieviešanu un pastiprināšanu pret Krieviju. E. Rinkēvičs akcentēja, ka Latvija kā ES prezidējošā valsts vēlas saglabāt vienotu ES pozīciju pret Krieviju. Atgriešanās pie dialoga, kā arī jebkuras izmaiņas sankciju režīmā ir atkarīgas no Krievijas rīcības Ukrainā un pilnas Minskas vienošanos izpildes.
E. Rinkēvičs arī uzsvēra, ka ciena grieķu tautas izvēli notikušajās parlamenta vēlēšanās, taču jaunajai Grieķijas valdībai ir jārespektē saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem, ko tā ir apņēmusies pildīt. Tikai starptautisko saistību izpilde un reālas strukturālās reformas uzlabos Grieķijas ekonomiku, ko pierādīja arī Latvijas reformu pieredze.
Turpinot darba vizīti Berlīnē, ārlietu ministrs uzstājās Vācijas Bundestāgā, kurā uzrunāja ES parlamentārās sadarbības grupu, lai parlamentāriešus iepazīstinātu un atbildētu uz viņu jautājumiem par Latvijas izvirzītajām prioritātēm Eiropas Savienības Padomē. Padziļināti tika diskutēts par gaidāmo Austrumu partnerības samitu, Krievijas propagandas radītajiem izaicinājumiem, gaidāmo neformālo ES tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmi Rīgā cīņai ar terorismu, tai skaitā ņemot vērā personu datu aizsardzības jautājumus. Tāpat parlamentāriešus interesēja Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības, sevišķi vīzu liberalizācijas jautājums, kā arī saspīlētā drošības situācija Ukrainas austrumos. Tika apspriesta arī TTIP līguma sarunu gaita un saturs.
