Prezidentūra sākas laikā, kad Eiropas Komisija un Padome ir nākušas klajā ar jaunām vadlīnijām un stratēģisku darba kārtību. Īpaši minams ir 2015. gada izaugsmes pētījums (Annual Growth Survey), kas sasaista reformas un investīcijas, kā arī Investīciju plāns Eiropai, kas skaidri norāda uz nepieciešamību pēc strukturālām reformām. Tuvākajos sešos darba mēnešos ir būtiski stiprināt saikni starp Inovāciju Savienību un Eiropas pētniecības telpu. Latvijas prezidentūra to saredz kā iespēju Eiropas izaugsmes veicināšanai.
Pētniecībai un inovācijām ir būtiska loma Eiropas konkurētspējas un iedzīvotāju nodarbinātības celšanā. Kā prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, Latvija gādās, lai tuvāko sešu mēnešu darba kārtības fokusā būtu Eiropas pētniecības telpas (European Research Area) tālāka attīstība, izveidojot ceļa karti un uzlabojot Eiropas pētniecības telpas pārvaldību. Eiropas pētniecības telpas stiprināšana palīdzēs piesaistīt gan talantus, gan investīcijas, EP deputātiem uzsvēra ministre.
M.Seile atzīmēja arī digitalizācijas nozīmi – tai ir ne tikai milzīgs potenciāls ekonomikā un industriālajā attīstībā, bet arī svarīga ietekme uz pētniecības un inovāciju procesu. Digitālie aspekti ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm – tie jāattīsta, lai nodrošinātu plašākas inovācijas caur atvērtu, uz datiem balstītu pētniecību. Latvijas prezidentūra strādās, lai nodrošinātu pētniecības ministru ieguldījumu vienotā digitālā tirgus stratēģijā.
Kā ziņots iepriekš, ar Latvijas prezidentūras kopējām prioritātēm – konkurētspējīgu Eiropu, digitālu Eiropu un starptautiski iesaistītu Eiropu – EP deputātus 14.janvārī jau iepazīstināja ministru prezidente Laimdota Straujuma, un līdz pat 23.janvārim galvenos darba virzienus EP komitejās ieskicēs atbildīgo jomu ministri. Tradicionāli šādas tikšanās tiek rīkotas katras prezidentūras sākumā.