Viena no Latvijas prezidentūras kultūras programmas pamatvērtībām ir izcilība, un to kārtējo reizi savos darbos parādījuši šie četri latviešu mākslinieki.
2015.gads Latvijas ledus māksliniekiem iesācies īpaši veiksmīgi. Pirms dažām dienām Harbinas Starptautiskajā Ledus skulptūru konkursā 27 komandu konkurencē Kārļa Īles un Mintauta Buškevica skulptūra “Lietus suns” izcīnīja otro vietu. Šajā īpaši smalkajā tehnikā veidotajā darbā attēlots izmircis sunītis, kurš lietusgāzē turpina uzticīgi sekot savam saimniekam. Savukārt Maija Puncule ar Ainaru Zingniku darbā “Sēņotāji” savdabīgā un jautrā veidā attēloja latviešu iecienīto rudens nodarbi, izpelnoties žūrijas atzinību un piemiņas balvu.
Kārlis Īle, Mintauts Buškevics. Lietus suns. Harbina, Ķīna, 2015.gads, 2.vieta
Savukārt par Sniega skulptūru konkursu Latvijas mākslinieku komandas "kapteinis" Kārlis Īle stāsta: "Piedalījās 28 komandas no visdažādākajām valstīm, turklāt no tādām, kas sniega skulptūru mākslā ir ļoti spēcīgas. Tehniski spēcīgi ir mongoļi, jakuti, japāņi, bet globāli mākslinieciskā skatījumā – komandas no Itālijas, Francijas un Lielbritānijas."
Jautāts, kas, viņaprāt, licis žūrijai lemt par labu Latvijas komandas uzvarai, mākslinieks teic, ka tā varētu būt vēlme nemēģināt pārsteigt ar tehnisko varēšanu. "Mēģināju nesekot tam vilnim sniega un ledus skulptūru mākslā, kas iet dekoratīvisma virzienā. Kvalitāte nav mežģīnēs vai ļoti sarežģītā tehniskā izpildījumā, bet gan mākslinieciskajā vēstījumā. Un tas balstās pamatlietās: dot cilvēkam pārdzīvojumu, kas var būt, pirmkārt, intelektuāls, otrkārt, emocionāls, treškārt – semiotisks," atzīst K.Īle.
Darba nosaukums ir "Iekšējās robežas" un tā pamatā – ideja, ka pasaulē ir daudz ārējo robežu, ko mēs drīkstam vai nedrīkstam šķērsot. Taču daudz sarežģītākas ir katra iekšējās robežas, kuras bieži ir grūtāk pārkāpt audzināšanas, ielikto arhetipu, pieklājības normu un visdīvaināko aizspriedumu dēļ.
Par visu četru mākslinieku veidoto skulptūru K.Īle stāsta: "Darbs attēlo simbolisko mirkli, kad cilvēks kāpj pāri savām iekšējām robežām. Ir trīs līmeņi: cilvēks ar nokārtu galvu, kas ir skumju motīvs, ir puspacelta galva un uz augšu pavērsta galva ar skatu debesīs."
Kārlis Īle, Mintauts Buškevics, Maija Puncule un Ainars Zingniks pie skulptūras "Iekšējās robežas".
Uz katras figūras ir nelieli dekoratīvi simboli. Pirmajai figūrai tās ir lietus lāses, otrajai viļņi, un trešajai – asni. "Pacēlums nav iespējams bez nolaišanās līdz zemei. Mēs nesapratīsim, kas ir laime, kamēr nezināsim, kas ir nelaime. Skumju lietus ir nolijis, taču tas ir pirmais, kas augsni piepilda ar dzīvības sulu. Tam seko pārdomu laiks, šis horizontālais ūdens, kas nedaudz viļņojas. Un tāpēc, ka ir bijis skumjais lietus, spēj izaugt skaistie asni, cilvēks var pacelt galvu uz augšu," skaidro mākslinieks.
Nākamnedēļ K.Īle kopā ar komandas biedri M.Punculi dosies uz Kanādu, kur noritēs darbs pie vēl viena prezidentūrai veltīta ledus mākslas darba tapšanas, sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Kanādā un ziemas festivālu "Winterlude". Pēc tam mākslinieki atgriezīsies dzimtenē, lai piedalītos Jelgavas Ledus skulptūru festivālā.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā Latvijas mākslinieku līdzšinējos panākumus, viņu dalība Harbinas Starptautiskajā Ledus un sniega skulptūru festivālā ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā. Mākslinieki devās uz Harbinu, lai kārtējo reizi pierādītu pasaulei, ka Latvija ir ne tikai ziemas sporta, bet arī ziemas mākslas lielvalsts. Viņu braucienu uz Ķīnu atbalstīja arī Jelgavas pašvaldība.
Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas mērķis ir atklāt Latviju kā augstas profesionalitātes un kultūras sasniegumu izcelsmes un iedvesmas centru, kultūras tūrisma galamērķi un uzticamu sadarbības partneri. Prezidentūras kultūras programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.
