Harbinas Starptautiskais Ledus un sniega skulptūru festivāls ir viens no pasaulē lielākajiem ledus un sniega mākslas notikumiem, kas kopš 1985.gada ik ziemu pulcē tūkstošiem mākslinieku no visas pasaules.
Festivāla laikā norisinās vairāki vietējas un starptautiskas nozīmes konkursi. Latvijai no tiem būtiskākie ir divi – Starptautiskais Sniega skulptūru konkurss un Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, jo tieši šajos konkursos Latvijai ir savi pasaules čempioni. Ledus skulptūru konkursa rezultāti šogad tiks paziņoti 8.janvārī, bet Sniega skulptūru konkursa rezultāti – 13.janvārī. Savukārt paši mākslas darbi Harbinā būs apskatāmi, kamēr vien to ļaus laikapstākļi.
Latvijas mākslinieki uz Harbinu pirmo reizi devās 2006.gadā, taču pirmo godalgu Latvijai 2011.gadā ieguva Kārlis Īle un Mintauts Buškevics, ledū attēlojot stāstu par Alisi Brīnumzemē.
2012.gadā Latvijas mākslinieku komanda atveda mājās veselas divas godalgas. Kārlis Īle ieguva otro vietu Ledus skulptūru konkursā ar kompozīciju "Dzīves grāmata". Savukārt Sniega skulptūru konkursā par vislabāko tika atzīts darbs “Sapņotāji”, ko veidoja Kārlis Īle kopā ar Agnesi Rudzīti-Kirillovu un Maiju Punculi.
Festivāla noteikumi paredz, ka katrā kategorijā tiek izvēlēts viens pirmās vietas ieguvējs, divi otrās vietas ieguvēji un trīs trešās vietas ieguvēji. Mākslinieki var strādāt individuāli vai komandās. Ledus skulptūru konkursā komandā var būt ne vairāk kā divi cilvēki, bet sniega skulptūru var veidot pat četru cilvēku komanda. Katrai komandai tiek piešķirts noteikta izmēra ledus vai sniega klucis, no kura nepilnu triju dienu laikā, izmantojot dažādus instrumentus un tehnikas, ir jāspēj izvilināt brīnumu.
Ņemot vērā Latvijas mākslinieku līdzšinējos panākumus, viņu dalība Harbinas Starptautiskajā Ledus un sniega skulptūru festivālā ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā. Četri mākslinieki – Kārlis Īle, Maija Puncule, Mintauts Buškevics un Ainars Zingniks –, saņemot finansiālu atbalstu no prezidentūras, dosies uz Harbinu, lai kārtējo reizi parādītu pasaulei, ka Latvija ir ne tikai ziemas sporta, bet arī ziemas mākslas lielvalsts.
Prezidentūra ES Padomē Latvijai ir gan atbildība, gan iespēja. Prezidentūra paver Latvijai iespējas pusgada garumā virzīt ES dienaskārtību, un tā ir viens no būtiskākajiem politiskajiem notikumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Vienlaikus tā arī ir iespēja iespēju iedvesmot Eiropu un pasauliar daudzveidīgu un izcilu kultūras programmu.