Darba seminārā piedalījās pārstāvji no Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas, kā arī pārstāvji no Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un EK Klimata politikas ģenerāldirektorāta.
Dalībnieki apsprieda līdz šim sasniegto progresu klimata sarunās, kā arī dalījās viedokļos un centās panākt vienotu skatījumu par 2015.gada nogalē ANO Konvencijas pušu sanāksmē (COP 21) Parīzē noslēdzamā visaptverošā juridiski saistošā nolīguma par klimata režīmu pēc 2020.gada pamatnosacījumiem. Apskatāmie jautājumi saistīti ar nolīguma galvenajiem elementiem, juridisko formu un saistībām un citiem būtiskiem jautājumiem. Tāpat dalībnieki diskutēja par katras minētās valsts progresu iecerēto nacionālo ieguldījumu emisiju samazināšanā izstrādē (tā saucamais INDC). ES savu iecerēto nacionālo ieguldījumu emisiju samazināšanai apstiprināja 2015.gada 6.martā, kļūstot par pirmo lielo ekonomiku, kas to paveikusi.
Paralēli semināram, Latvijas prezidentūra ar katru no valstīm tikās divpusējās sarunās. To laikā tika pārrunātas katras valsts nacionālās prioritātes un pieredze klimata politikas jomā un, identificētas potenciālās jomas sadarbības ar ES un Latviju stiprināšanai un paplašināšanai.
Pasākums Latvijas prezidentūrai bija nozīmīgs gan saistībā ar starptautiskām klimata sarunām, gan arī Latvijas ārpolitikas kontekstā, īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, tajā skaitā sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm.