Latvijas Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks ceturtdien, 25.jūnijā, Briselē uzstājās vienā no paneļdiskusijām Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta organizētajā pasākumā, kurā tika prezentēts otrais Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss 2015.
LM parlamentārais sekretārs R.Uzulnieks uzsvēra indeksa lomu īstenoto politiku efektivitātes novērtēšanā, kā arī to, ka šis instruments liek ES dalībvalstīm īstenot pasākumus, kas var nodrošināt reālu sieviešu un vīriešu līdztiesību dažādās dzīves jomās. Kā parāda indeksa rezultāti, sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Savienībā ir sasniegta tikai daļēji.
Dzimumu līdztiesības indekss parāda atšķirības dažādās jomās starp sievietēm un vīriešiem individuālā līmenī par visām ES dalībvalstīm. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir izveidojis laika rindu, kas aptver 2005., 2010. un 2012.gadu. Salīdzinājumā ar 2005.gadu, ir vērojams būtisks progress visās indeksa aptvertajās jomās, taču, salīdzinot vidējos indeksa rādītājus kopš 2010.gada, progress ir salīdzinoši neliels – no 52,4 punktiem palielinoties uz 52,9 punktiem 2012.gadā (kur 1 nozīmē, ka nav dzimumu līdztiesība un 100 ir sasniegta pilnīga dzimumu līdztiesība).
Visaugstākais sieviešu un vīriešu līdztiesības indekss ir Ziemeļvalstīs – Zviedrijā (74,2), Somijā (73,7) un Dānijā (70,9), kā arī Nīderlandē (68,5), Beļģijā (58,2) un Apvienotajā Karalistē (58,0). Zemākais – Rumānijā (33,7) un Slovākijā (36,5).
Dzimumu līdztiesības indekss parāda vidējos rādītājus šādās dzimumu līdztiesības jomās: nodarbinātība, ienākumi, zināšanas, laiks, vara un veselība. Ārpus indeksa tiek analizētas vardarbība un savstarpēji pārklājošas jomas, kā piemēram, nodarbinātības rādītāji dažādās sabiedrības grupās (piemēram, pirmspensijas vecumā).
Eiropas Savienības līmenī vislielākās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir laika jomā. Šī ir joma, kurā tiek analizēti rādītāji par laiku, kas tiek veltīts bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpei, mājsaimniecības pienākumu veikšanai, brīvprātīgajam darbam un citām brīvā laika aktivitātēm. Šis rādītājs ir palicis 2010.gada līmenī – 37,6.
Būtiskas atšķirības joprojām ir varas jomā, kur, lai arī rādītājs Eiropas Savienības līmenī ir uzlabojies – 39,7, tas ir vērtējams kā salīdzinoši zems.
Veselības jomā ES vidējais rādītājs ir 90,0. Veselības rādītājā tiek analizētas atšķirības sieviešu un vīriešu veselības stāvoklī un veselības aprūpes pieejamībai. Šajā rādītājā tiek analizētas iedzīvotāju dzimumu atšķirības ne tikai veselības pašvērtējumā, bet arī paredzamajā dzīves ilgumā, veselīgajos dzīves gados, medicīnisko un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā.
